Dīvaina gan tā brīvības sajūta - ir tikai viens darbs, nav akmenī kaltas stundas - dari kad sanāk, galvenais lai vari atskaitīties un ir rezultāti. Tīri forši. Varu pieķerties savām lietām vairāk. Teorētiski. Reāli - reāli nav ne jausmas kas notikšķ smadzenēs. Sāku laikam vienkārši palaisties slinkumā.

Jāizdomā kāds mērķis dzīvē. Jauns. Varbūt vasarā aizbraukt uz kaut kurieni?