kas ta nu?
Īsumā - sabiedrība ir traka.
Es pīpēju (nevis smēķēju), kaut arī salīdzinoši reti (šodien gan būs Virginia Pink dūms).

Joprojām ir vairāki darbi, bet strādāt protams negribās.
Ir veselas div kaudzes ar grāmatām, ko esmu apņēmies lasīt... bet dažreiz tās pieaug ātrāk nekā es varu tās samazināt.
Viņas vārds ir Dita un tas viss ir brīvi un no "normālā" viedokļa sarežģīti. Man tas gan kaut kā nekrata.
Un es joprojām mēdzu neatbildēt vai izvairīties no cilvēkiem, tikai tāpēc ka negribu rādīt kāds esmu kļuvis/palicis.