Kaut kas par būšanu brīvam no tevis
Dienas ir bijušas pietiekami spilgta uz mīlestības pilnas, lai es varētu beigt domāt par būtnēm, kuras nav man blakus, taču tas tā nenotiek. Draugu kompānija nespēj aizkorķēt manu jūtu cēloni, tas joprojām paliekot vienpatībā pārplūst. Tā vīrieša lieta turēt visu iekšā tik labi nestrādā kā gribētos. Var jau būt, ka es šajās vīriešu tehnikās esmu pārāk maz ietrenējies. Bērnībā jau baigais ņuņņa, varbūt nekas nav mainījies. Likās, ka daudz kas ir celts un sakostiem zobiem nests. Likās, ka tie visi smagumi uzaudzēs biezu ādu. Neuzaudzēja. Ir brīži, kuros vajadzētu just un atklāties citu klātbūtnē, tad tā biezā āda palīdz nejust, ignorēt, taču kad vēlos būt viens ar sevi, atkal daru muļķības un jautāju sienām vai patiešām tas tā turpināsies? Var jau būt, ka sporta zāle šādas problēmas ātri var izārstēt. Var jau būt, ka pēc vēlas sportošanas ir grūti iemigt. Kaut kā brīžiem sevi nepazīstu. Nezinu ko sev teikt, un pat nevēlos ar sevi runāt. Viņas arī nevēlējās, kuras vēlējas - man neinteresēja.

Pilnmēnesī, nakts vidū divas tumšas galvas no mutes spļāva sarkanus krustus. Tādus, kas ticīgajiem liek trīcēt, jo grēksūdze nebūs. Teiktais bija melots, patiesībā slēpās citas sejas. Pēteris atteicās pieņemt nelaimīgos, taču deva darbu un skaistus mirkļus. Jūrā septiņas kaijas gāja pret sauli, rītu sagaidīja vērojot salūtu. Gads pagājis kopš koks novīta, Herkulesa acīs nebija vērojama nožēla. Mūza apdalīja Tarantīno, arī pēdas viņš ilgi nav redzējis. 60 euro stundā teica L, tikai atradās Cēsīs. Arī Cēsīs atradās viena no galvām, matu šķipsnām izbalinātām. Novembrī alus garšos labāk nekā septembrī. Oktobri bezpajumtnieki uz ielām tik stipri nesmirdēs. Decembrī kurpes būs sāļas. Ceru, ka drīz būšu brīvs no tevis.