nu ir sūdi, resort paliek sentimentāls, tādus tekstus pilnīgi prieks lasīt. varbūt tas vecais romantiķis, kurš saka kā ir, tur dzīlēs joprojām atrodas. vismaz ļaujiet man ticēt. šodien bija pierādījums.

citādi, šodien kāds lasīja manu tekstu, tas skanēja patiešām citādi, man pat bija prieks vilkt līdzi saviem radītajiem vārdiem. tas tik bija notikums, skatīties, kā cilvēkiem pauris metas nost. viņi savācās, pamāja ar galvu un turpināja klausīties. man tas, iespējams, pārāk patika, bet ko lai es daru, kaut kur tā vēlme tikt sadzirdētam un pat dzirdētam joprojām sēž kādā smadzeņu rievā. viņš teica, ka ir vulgāri, viņa teica, lai turpina. kaut kā tā, bija diezgan patīkami, skatīties šajās acīs, kuras brīžiem meklē un brīžiem ieslīgst Tavā tekstā, manā. varbūt man piedos, varbūt nē, varbūt es varēšu rakstīt tā, ka uzreiz sanāk, visdrīzāk, ka nē, bet kā jau tika teikts pāris soļus atpakaļ, tad Jūs nebūtu gatavi tādam skaistumam, un tas ir ok.