Pagājušajā nedēļā sanāca atrasties pāris telpās, kurās interjers bija no mēbelēm, kas bija zelta krāsā. Mēģināju saprast, kādēļ cilvēkiem patīk zelta krāsa? Kādēļ viņa tajā grib ievīties? Nepiepildītie sapņi, gaidas. Zelts visur, kā putina pilī. Koka šķiedra, tā zarainais raksts ir pašpietiekami. Ir jau arī nežēlīgi, to koku zāģēt, cirst, sildīt savu miesu, grebt karoties, būvēt ēkas. Kokiem arī ir nepiepildītie sapņi? Var jau būt, ka viņi arī grib, lai pēc viņiem kaut kas paliek. Drīzak tā ir naiva projekcija vai antropocentriska himēra, bet varbūt tas ir mans nepiepildītais sapnis - runāties ar kokiem - EScentrisms.

Brīžiem šķiet dīvaini, cik ļoti akadēmiju ļaudis vēlas radīt jaunus jēdzienus, ad hominemus, kategorijas, spektrus un vēl visādus dzīvniekus, kas dzīvos savu dzīvi "precizitātes dēļ". Var jau būt, ka tas ir īsākais ceļš, lai taptu citēts. Tie ir sava veida pierādījumi, ka cilvēks ir lasījis x autoru. Prokrusta gultas. Ideju kārtošanas apliecinājumi. Teoriju apzeltījumi. Īssavienojumi.