Daudzi ir mani saukuši par citplanētieti
Es vairs nezinu, kā just. Viss liekas tik pliekans, es esmu vecs un nevarīgs - vai arī nē.

Zāle, zālājs, zaļais apmatojums?! Nereti mēs dzirdam, ka poshumānisti runā, domā un raksta par subjekta decentrāciju jaunajā antropocēnajā metafizikā. Mums būtu jāpievēršās Citajam, pārdomājot, Citā konstitutīvo nozīmi vecās metafizikas ierastā cilvēka nojēgumā. Žižeks, kritizējot šo spriedumu, pareizi izceļ, ka šāda Citā statījums ir nekas cits kā antropocentrismā balstīts pieņēmums, proti, Žizeka vārdiem, tā ir defektīva subjektivitātes projekcija. Tas viss ir vietā, bet uzblīst jautājums par to vai zālājs (kā Citais) ir [politiskais] subjekts. Turklāt par zālāju kā Cito ir domāt ārkārtīgi grūti. Vienlaikus mēs attiecamies pret zālāju kā šo defektīvo subjektu, mēs lemjam par to, kā par lietu, mēs lemjam, kur tas augs, kā tas augs, kāda veida zālājs augs, vai tas augs. Zālājs ir defektīvs politiskais subjekts ne vien tāpēc, ka zālāja subjekivitāte ir nekas cits kā vien projicēta antropocēnā subjektivitāte, bet gan tā ir defektīva tāpēc, ka pati subjektivitāte zālājam tiek noliegta. Mēs nekad nevaram atzīt Cito kā ne Cito, iespējams tāpēc, zālājs vienmēr būs defektīvs subjekts, un visi mēģinājumi to statīt post cilvēcīgā prizmā ir tieši visscilvēcīgākais iespējamais statījums.

To iespējams pierādīt, izpētot uzmanības jēdziena vēsturi.

Uz nierēm, viss tas pats - tu esi atbildīgs. Vienmēr padarīt visus slimus. padarīt sevi vēl slimāku... Kā aģentūru LETA informēja Kultūra ministrijā, mums viss ir slikti. Ir kolektīvā trauma, ir arī zarnu nūjiņas.

Kā jau minēju, dauzi mani saukuši par citplanētieti. Es nāku no citas zvaigznes putekļiem, skatos uz Jūsu lopkopības tehnikām un domāju, ka, draugi, nav labi. Vairīšanās no savu dziņu tieksmēm, šķiet, jau bija spēja, tikums, ko jau mērkaķi vairoja savā barā. Bet spēlēt uz citu mērkaķu jūtām un izaicināt viņu baiļu instinktus, to mērkaķi nespēja. Tam teksts ir labs palīgs. Man kā citplanētietim, morālajam kalnietim tas nav saprotams, nešķiet laba drēbe, taču redaktors, saka, ka jāraksta par savām traumām - bet, paga, es joprojām esmu citplanētietis un citplanētiešiem nav redaktoru.

Izcils tēvs vai līderis - vienalga, spilgti atceros, ka tas ir tikai TĀDS TĒLS>>> Es visu dienu rakstu, kādēļ, lai atnākot mājās es vēlētos atnākt mājās un rakstīt. Es vairs nevaru radoši parakstīt - tas ir tavs tēls. Es zinu tikai informāciju - par zarnu nūjiņu? Tas nebūs interesanti, taču kādēļ vajag lai interesanti? - tekstu? A ko man runāt? rakstīt? - tas jau arī ir teksts.

Reizēm varu visu reizēm nezinu, ko darīt.[Skutelis]Viss, kas teikts ir nepilnīgs un slikts, bet tā to arī vajag.

Izpūrušos zoodārzos.