apēdu granātābolu, notašķīju datoru, gandrīz palika labāk.
jau kādu brīdi manas smadzenes īsti nepieslēdzas skaitļiem, galvā figurē vien krāsainģeometrijas un faktūras. līnijas. tikai kopā kaut kā depresīvi sanāk, hm. un tomēr, tomēr, arī tam redzu pielietojumu.
tikko savilku paralēles ar pirmā mācību pusgada sākumu - arī tad es dzīvoju vienās formās un krāsās visādos sapņu projektos, tikai tad bija cita enerģija. šobrīd liekas, arī es cita.
arī augiem es šobrīd nepatīku. man viņu žēl.