zupastrauks akvārijs un sautēta plauša
tāda nožēlojama dzīvokļa aina pie manis:
Kalmāris, nabags, ja vispār pakustas, tad tā žēli paplīvina spuriņas un atkal lēnām uz mājiņas pusi. tas būtu plauktiņu līmenī, bet grīdas līmenī esmu es - izplājusies želeja, - grūši velku elpu.
no griestiem uz muguras pil karstuma lāstekas, bet caurvējš iestiepj dzīvoklī ielu.
nu, un precīzs kā aizejošs vilciens tikko blakus izplājies hamlets nogārdzās (jo tā es to dzirdēju) buuuut vaaai nebuuuuut taaaaaa