bet vispār man iet labi, turpinu ostīt terpentīnu.
ņammāju no sestdienas palikušās vīnogas un atcerējos kādu brīnišķīgu sarunu, kura izvērtās par neilgu, bet karstu disputu.
"ROZĪNES IR VĪNOGAS, BET VĪNOGAS IR ARĪ ROZĪNES"
man joprojām liekas, ka šito jau nu vajadzētu visiem saprast.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: