par dzemdībām
Redz, kā tas ir-vispirms klusi, mierīgi absolūti nemanāmi kāds, kaut kas aug (kā augs), bet tad pēkšņi viss notiek tik absolūti strauji un neapturami, un sāpīgi (kā dzīvniekam), un rodas tas kāds vai kaut kas.
nez vai graudam sāp, kad viņš mirst un no viņa izlien dīgsts?varbūt ir vērts mēģināt par tādu kļūt.
ārprāts kādas ķecerības lien laukā.Tas laikam arī drusku tās Kaspara Hauzera filmas iespaidā.
Cilvēks tajā visā kā tāds hibrīds, ar visu savu garīgumu un visu savu kultūru, kas ir, lai kompensētu sevis trūkumu, jo apzinās jau, ka nav ne dzīvnieks, ne kāds augs.