Garastāvoklis:	aggravated
Mūzika:	no

Viņa aizvien skrēja tik uz priekšu,uz priekšu,jo viņai bija bail pat atskatīties,ja nu viņš aizvien ir tur... Viņas sirds pukstēja tik ātri,ka tai sķita,ka uz ielas nav sadzirdams nekascits,kā tikai viņas puksti un viņa elpa. Vīņai pēkšņi nāca apjausma,ka ilgi vairs viņa tā nevarēs bēgt,jo jau tagad viņa juta,kāelpa sitās ciet,bet ļaut,lai viņš viņai pieskaras, sajust viņa delnu uz sava auguma?-Nē, to viņa nespeja,jau no iedomāšanās vien šķita,ka ir vai gluži jāvemj,bet to pierezēt dzīvē,just,kā viņa slapjie sāļie sviedri tek pār seju.tas nebija izturams. Nu jau viņa bija nonākusi līdz lielajam krustojumam,bet kā par spīti tieši šonakt šeit no mašīnām nebija ne miņas.Tā bija bijusi viņas galvenā cerība uz izglābšanos,bet ko nu?? Kādu brīdi viņa vēl turpināja bēgt,un tad,kad viņa jau bija samierinājusies ar skaudro likteni,samierinājusies,ka nesatiks nevienu citu izņemot viņu,samierinājusies ,ka neviens viņu neizglābs, un sākusi palēlināt gaitu, pēkšņi viņa sāka klausīties...... Vai tiesām viņa neko nedzird?Viņa elpa pēkšņi bija pazudusi kā nebijusi.Viņa apstājās un ,lai arī cik grūti tas bija,viņa pagrieza galvu. Uz ielas nebija neviena cita kā tikai viņa pati.Nu jau viss bija beidzies ,nu jau viņa varēja doties uz mājām,nu jau vairs tik' caur alejai . Pēkšņi visas viņas bailes bija pagaisušas , un šāda nakts pastaiga šķita pat patīkama. Viņa lēniem soļiem gāja caur aleju,un pēkšņi tur uz soliņa viņš sēdēja. Pirmais ko viņa pamanīja bija viņa melnie zābaki,tad nāca zilie džinsu gali,un tad jau atkal viņa pamodās... Viņa nekad šo sapni neatcerējās pilnībā, viņa atcerējās tikai sāļu sviedru smaku un vīrieti, kura seja viņa neatcerējās. Viņai vienmēr bija saistījis šis vīrietis, un viņas bailes un satraukums viņu atceroties un vēlēšanās viņu ieraudzīt pilnībā. Un tam visam cauri traucās apjausma,ka reiz tas vis notiks,ka reiz viņai viņš būs jāsatiek,jāierauga viņa acis, un tas iedvesa šausmas. Cik nu viņa atcerējās sapnī redzēto meiteni tai bija ap 16,gari mati plīvoja tai skrienot mugurā rozā jaciņa un acis tādas kā noraudātas. Sejas vaibstus viņa neatcerējās,bet kopš viņa šo sapni bija redzējusi viņas prāts vilka paralēles starp meiteni un pašu Alisi...