Nepagāja ne 100 gadi ka jau esmu atpakaļ
Nu tad beidzot man ir brīvs vakars...tā pavisam, jo cūkmens ir prom. Kāpēc tā gadijies - es nezinu, bet man jāstrādā pie cilvēka, kurā sakoncentrētas visas tās īpašības kuras man krīt uz nerviem. Visu laiku domāju ka, kaut ko tādu spēj izdomāt tikai rakstnieki (ha, ha). Un kapēc es nevaru kā visi - ieslēgt "muļķi" un ar lielu atbildības izteiksmi sejā, visu salaist sviestā. Un kāpēc man liekas, ka es noteikti esmu tas, kam vis jāizdara pareizi? Un kāda hrena pēc man šodien galvā visi šitie stulbie jautājumi, un vēl nopietna vēlēšanās iekaustīt priekšnieku?
Un vispār...ziema atgriezusies!!! Par to gan laikam nevajadzētu brīnīties Februāra vidū. Sniegs jau bija gandrīz nokusis, ledus jau no ezera pa slūžām daudzsološi peldēja uz jūru, dienā +6, te pēkšņi - bladāc un pa vienu nakti sakritīs neizbraucamas kupenas. Atdodiet man pavasari!