man ir noskaņojums izmēzt istabu no krāmiem, lai gan ar šo visu eko šmeko lietu mūsmājās ir plastmasas (aka atkritumu) maisu iztrūkums. tas laikam ir labi, bet man nav noskaņojuma nest krāmus uz rajona miskasti auduma tašās un pēc tam tos izbērt pa virsu. negribu, lai virsējais slānis ir mani personīgie krāmi. cik ilgi tad tie tur būtu, kādas pāris stundas, bet vienalga neforši. kad krāmu revīziju veicu pēdējoreiz, aptuveni pirms gada, ik pēc desmit minūtēm lejā nostiepu kādu pāri rimčika un h&m maisus, bet katrā nākamajā reizē iepriekšējie jau bija uzšķērsti un izrevidēti. nekas tāds jau tur nebija, bet man sametās drusku baisi, ka kāds varētu tupēt krūmos, vaktēt mani un manus buržuja atkritumus, turklāt tie intervāli tiešām bija ļoti īsi. ja es tagad aiziešu uz veikalu, noteikti aizmirsīšu par melno maisu iegādi, bet drīzāk pacienāšu sevi ar kādu no tiem dārza sidriem, ko neesmu provējusi.

vēl man gribas kā tādai omei noiet lejā un pasēdēt pie mājas saulītē, uzpīpēt, bet es pa logu redzu, ka tur visas labākās sēdvietas jau aizņemtas. cik tad nu vispār šeit tādas ir. divas.