nenormāli besī, ka hanna un lū mēdz turēt savu istabu durvis plaši atvērtas. (visvairāk man besī tas, ka vakaros hannas istabā visu laiku deg gaisma un durvis ir vaļā, tādējādi radot iespaidu, ka viņa ir mājās, BET NU NAV VIŅA MĀJĀS! nesaprotu, kāpēc par šo tā sadrūvējos, bet, nu, tā ir. varbūt tāpēc, ka, tad, kad esmu mājās viena, man traucē kaut kāda ilūzija, ka tomēr blakusistabā kāds ir, par "lieku elektrības tērēšanu" nemaz nerunājot.) lūdzu respektējiet manu vēlmi neskatīties jūsu privātajā telpā. tūlīt jau vākšos no šejienes ārā, bet viss kļuvis tik neizturami kaitinošs, ka jāsāk sevi apvaldīt. dažbrīd, pie pilnas apziņas un gaišā dienas laikā, gribas rūkt un riet.