pēdējais cilvēks, ar ko runājām, ka šajā vecumā kļūst arvien grūtāk veidot noturīgas draudzības un ka mēs priecājamies, ka sadraudzējāmies viens ar otru, sen vairs nav manā dzīvē, bet šo skumju jau esmu procesējusi. man pietrūkst jaunu cilvēku dzīvē. nav tā, ka nemīlu savus draugus, bet satikt jaunus vienmēr ir tik jauki. atceros, kā piecpadsmit gadu vecumā gāju uz visādiem pulciņiem, cerībā tur atrast radniecīgas dvēseles, man tolaik arī ļoti gribējās jaunus draugus, bet nekā. nav ne jausmas, kā to darīt desmit gadus vēlāk.