Pacifists

Interesanti kapeec Notting Hill karnivaals ir vienmeer (by far my loves by far) viskriminaalaakais un destruktiivaakais pasaakums UK.

Kaada jeega vispaar jebko kritizeet, jo dievs jau taapat visu zina, bet kritizeejamais vienkaarshi nezina ko dara, jo saatans tomeer nezina - clearly.

Bet, kaa izvairiities no monumentaalaas sajuutas, ka tu teju viss esi nepareizs, vaajsh, nevariigs un nemaakuliigs. Pat ja tu taads neesi ar noluuku, taas ir fundamentaali nepatiikamas iipashiibas.

Es nekad neshaubos par Dievu, bet es shaubos par sevi un saviem ieradumiem, spontaanaam domaam, nepaklausiibu.

Jo nav jau liinijas starp beerniibu un pieaugshanu.

Part of me in actuality rejoyces in all the victimhood movements... about time to recognise globally in so many ways how fucked up embodiment is.

Existential crisis matters.

Varbūt kādam ir pieredze, kuri kursi ir kvalitatīvāki, lai apgūtu akadēmisko zīmēšanu - Arhitektu nama vai Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursi?

Vienkaarshi visu laiku ir sajuuta, ka dziive ir backroom nevis actual iista dziive kaa pie cilveekiem. Man pat nav iistas meebeles un iistas bildes pie sienaam, it fits. Un ir monumentaala vainas sajuuta, ka deelj manas nemaaceeshanas dziivot un buut pieaugushajam, ciesh cilveeki, kas ir iekgraviteejushi manaa radiusaa. Varbuut ne ciesh, bet, ka vinji arii automaatiski nokljuust shajaa stagnant backroom, kur es arvien atrodos jau kopsh beerniibas.

Protams, es zinu, ka beerni izaugs un izlauziisies un vinjiem buus pashiem savas eksistenciaalaas kriizes un paradiizes and maybe nicer backrooms.

Un R ir pieaudzis cilveeks ar suvereenaam izveeleem afterall.

Es dazhreiz domaaju cik ljoti R ir nepaveicies satikt tik bezjeedziigu un apaatisku cilveeku kaa mani. Cilveeks ar tik rosinoshaam un kvalitatiivaam iipashiibaam ir pelniijis satikt liidziigu, progresiivu cilveeku.

Es biezhi juutos kaa traips, kaa paraziits, taa it kaa es neatstraadaatu pat minimumu no taa kas man nepelniiti ir ticis dots.

Bet viss ko es varu dariit ir vienkaarshi turpinaat straadaat prieksh vinja un beerniem un cereet ka kaut kaadaa eksistenciaalaa jomaa ar to kaut kaa mistiski pietiek. Ja man buutu vairaak ko dot es tachu dotu.

Man vienkaarshi ir zheel, ka cilveekiem nav paveicies ar manu debiilo klaatbuutni dziivee.

Varu kā Brēmanis dziedāt, ka vētras nav bijis.
Nedz manā apkaimē Mežciemā kādi postījumi, nedz vasarnīcā. Pat puķzirnīši vijas pa sētu tā, it kā nekas nebūtu bijis.

mani muzikālie ausu tārpi lielākoties mēdz būt kaitinoši, bet nu šis ir new low

ai tumbā,rasā, pakaļa
cik esi grumbaina,
sen pagājusi jaunība,
kad biji apaļa

Brālis atsūtīja video, kurā redzams, ka nogāzies koks sadragājis kapsētas vārtus. Tajos kapos mūsu vecvectēvs un vecvecmamma, tie atrodas tieši blakus mūsu mammai ar māsu kopīpašumā piederošajai zemei un mežam.

Then again, varbuut sheit ir the wall.

Anyhow es juutos tuksha, bezceriiga un nepateiciiga.

Cik labi, ka ja ir kaads darbs uz ko fokuseeties, lai par sevi nav jaadomaa.

Kaa dievsvar iztureet taadu nepateiciigu laami, kas pie katras iespeejas vaimanaa kaa histeeriaka vibla.

uztaisījām sendvičus ar gaļas bumbiņām no Bērni ēd! grāmatas (šitas man bija grūti), apēdām un lai gan uz veikalu ejot izliju, tagad tik riktīgi sākās, divas reizes drusku pazuda elektrība. veikalā nopirku labi daudz cepumu, telefons uzlādēts, uzliešu tēju un būs omulīgi, ja sīki sabaidīsies

22:52 sāk grabēt šķirojamie konteineri un dzird vējiņa uuu

Back in kings landing. Ok, i guess it is what it is. Winter is coming for everyone.

Jau likās, ka vilibaldis kazene netaisās ieaugt, bet tomēr ieauga. Vakar ieraudzīju, ka ir jauns asns.

Ja vējš kokiem noraus lapas jau tagad, tad nebūs rudens lapu

dobē pie bibliotēkas no kaut kādām puķēm ārā spraucās goba. vai vīksna. ja agrāk man likās, ka drusku atšķiru, tad tagad zinu, ka mazas atškirt grūti, bet tas nekas!