Pacifists

Ak, jā! Es dabūju kadiķu zarus! Ģertrūdes ielas "Lakstos".

Aleluja, šodien ir tā diena, kad varam skaidri zināt: šogad vairs tumšāk nebūs.
Gaišāk gan arīdzan nē. Saulgriežu īpatnība ir lēna skalošanās sinusoīdas bedrē (vai tikpat lēna zvāļošanās uzkalnā). Tāpēc man ekvinokcijas ar savu spraigo dinamiku patīk labāk.


(Mani gaida milzīgs steidzamu darbu saraksts, bet es prātoju, vai nevarētu kaut kā paslēpties no erīniju visuredzošajām acīm un pārlasīt kādu vecu, ziemai piedienīgu grāmatu. Piemēram, kaut ko no Umberto Eko.)

Esošajā mājā man kaimiņi parasti klusi, bet šovakar kaut kur blakus blīkšķ durvis un kaut kas skaļi un ļoti nepareizi dzied "No dienvidiem tu".

Vispār šī ir izteikti latviska māja. Neviens kaimiņš uz sveicienu nav atbildējis krieviski.

Bet vēl aizdomājos - ja jau es dzirdu, kā kaimiņi dzied, tad jau arī kaimiņi dzird, kad es dziedu. Neviens gan līdz šim nav nācis un aizrādījis, jo parasti dziedu pa dienu un ne parāk ilgi.

Redzēju sapnī, ka mana jaunākā brāļa draudzene vairs nav kopā ar manu brāli. Turklāt tā meitene nemaz nebija mana brāļa draudzene reālajā dzīvē, bet kaut kāda ietekmelēm līdzīga čiksa no Skotijas, kurā vēl sāka dot man mājienus, ka gribētu ar mani tuvākas attiecības. Vēl es sapnī biju ebrejiete un mēs bijām kaut kādā vairāku stāvu koncertzālē, kad pēkšņi sākās kaut kāda ārkārtas situācija un es nopriecājos, ka tālredzīgi esmu izvēlējusies vietu tuvu izejai. Kaut kā man izdevās paglābties, lai gan vētra pa gaisu nēsāja smagus priekšmetus un pat maujošu govi.

Ik pa laikam arvien gribas kaut ko ierakstiit, not to feel lonely in my thoughts. Bet tad uzreiz praats burkshkj "Nav ko shitaadas voblas gvelzt!"

Taa it kaa visi teikumi buutu kjeceriibas un maanjticiigi apdraudeejumi. Tas it kaa Visums uzreiz atbildeetu "Taa ja? Tu tam tiesham tici? Ok tad es tev paraadiishu siikaa lose."

I'm just really scared of God all the time, or rather that force prompts one to transcend lies.

piezvanīja man ķipa lietišķā sakarā viena sieviete. visa tāda uzvilkusies, sajūta drusku tāda kā skolas direktora kabinetā 'kāpēc jūs domājat, ka?'

es saprotu, ka darbs ar cilvēkiem ir grūts un cilvēki ir visādi, bet tagad drusku nožēloju, ka tikai izteiksmīgi klusēju nevis palūdzu lai nepaaugstina balsi

Lidojam ar airbaltic pirmo reizi nemot lidzi ari kalnu sleposanas ekipejumu. Man tas slepes un zabaki savas somas vel kautka ipasji ir jaasapako, lai otra gala sanemtu nesalauztas un nesaskrapetas? Slepju soma aplam plana - tiit salles apkart, vai ka?

Lidz sim ar auto sleposhanas inventars vests, pilnigi jauna pieredze sogad planota

Grasāmies ar vienu čali noslēgt derības, kurš līdz Jāņiem dabūs labāku fizisko formu, bet esam stipri atšķirīgi. Man ir liekais svars un kusls ķermenis, viņš arī gribētu kādus 10 kg speķīša nomest (pārējais ir lieli uzkačāti muskuļi). Katram ir savs ideālais sasniedzamais svars, kuru nu kurš pats uzskata par ideālu.
Kā mums saprast to, kuram būs lielāki sasniegumi, ja izejas līmenis un vajadzības ir tik dažādas? Kā saprast progresa līmeni attiecībā vienam pret otru?

vakar vakarā sajutu, ka kaklā kkas īsti nav labi. no runāšanas. es vakar visu dienu pļāpāju un sestdien vakarā un piektdien gandrīz visu dienu un man kaklā diskomforts, jo piekususi mēle :D
bušočanās laikā izmežģītu mēli šis nepārspēs, tādēļ no pašizraisītiem ievainojumiem ir godpilnajā trešajā vietā. otrajā - griežot arbūzu kājā iedurts nazis

Dārgā Ciba, varbūt kāds zina - vai kādā no Rīgas ziedu veikaliem ir nopērkami kadiķu zari?
Esmu kādos piecdesmit taujājusi, bet nekā. Lūdzu, iesakiet, ja esat redzējuši savām acīm, vai jums ir cita droša informācija, ka tur toč, toč ir, nevis kādreiz bija vai varētu būt.

Dzīve ir pārāk īsa, lai dzertu no neglītām glāzēm.

ļoti priecājos par tām biksēm, jo tagad paveras plašas iespējas lielai daļai blūžu, kas man jau ir! gandrīz kā iet uz veikalu un uzreiz dabūt veselu kaudzi savu mīļāko apģērbu, kuros Jūties. turklāt šāda materiāla garas platas bikses man bija +- vidusskolā, elastīgs ķipa džinss
vispār Sidonas no veikaliem ir tiešām mans mīļākais un tur šobrīd bija tik daudz riktīgi foršu džemperu - mīksti jo mīksti i īsām rociņām (v veida izgrieziena trikotāžas džempertkrekls) i zeltītām pogām, i bītlenes, bet man nevajag. nu tā, ka tiešām laikam neko nevajag (ja nu vienīgi melnu džemperi, jāuztaisa revīzija vai der tie, kas man ir)

šodien bija ļoti piesātināta, ļoti veiksmīga diena, izdarīju daudz mazu darbiņu, kurus ikdienā nevaru, jo vajag padomāt. uzrakstīt skolotājiem par dažādiem sīkumiem; noskaidrot, precizēt, saliku atgādinājumus lietām, jo es jei bogu vairs neko neatceros, lasu (atkal), tūlīt bliezīšu un nevaru atrast failu, kuru toč zinu ka iesāku kkad oktobra beigās. neatceros ne kur liku, ne kā nosaucu :D

šajā semestrī no visiem rakstāmajiem darbiem (kuru izspiešanai līdz tekstam vispirms ir nereāli daudz jāizlasa un jāsaprot, t.sk. Regulas) trīs man bija par zivīm. nu, viens par garnelēm, kas arī skaitās. ironiski, jo man zivis negaršo, nekad nav bijis akvārijs un vispār interesē tikai tik cik jebkura dzīva būtne, kas ne pārāk

to procesu kad zemledus makšķerē sauc par žibulēšanu

pārdevu dzīvokli. nopirku bikses

šodien visu dienu virpoju, bet visvairāk lepojos ar to, ka beidzot gaišā dienas laikā un pie pilnas apziņas apskatīju savas ūsas un atcerējos noskūt. nebija jau TĀDAS, bet drusku dūrās un kaitināja un tā kā bija gaišs un bija laiks un saprašana un jāsteidzas un būs saspringti, paņēmu gaiši zaļu vienreizējo skuvekli un izdarīju. mazs solis cilvēcei, milzīgs - cilvēkam un mani kaut kā tas iepriecina :D

Gribu mammai nopirkt ērtus ziemas zābaciņus. Garos, ar ar ne pārāk augstu pildītu neslīdošu zoli. Īpaši bieži viņa ziemas laikā ārā nestaigā, tāpēc vecie zābaciņi viņai ir sabojājušies tādā veidā, ka visa iekša ir forša un ērta, zole - tāpat, bet ir noplukusi mākslīgā āda. Mammai tie zābaki ir tik ērti, ka viņa mani prašņā, vai nevarot nopirkt kaut kādu līdzekli, kas atjaunojot to mākslīgo ādu. Un es viņu saprotu, jo pati nespēju izmest vienas krimināla paskata sandales, kuras ir nenormāli ērtas un glābj tad, kad kārtējās kurpes tik drausmīgi noberž kājas, ka ne ar ko citu nav iespējams pastaigāt.

Laikam jau kādu dienu būs jāaizbrauc uz Dominu, cik atceros tur parasti bija labāks apavu veikalu apkopojums nekā citos veikalos. Vispār jau man patīk pirkt apģērbus sev tuviem cilvēkiem, kuriem es aptuveni zinu gaumi un aptuveno izmēru. Ļoti priecājos, ja izdodas nopirkt ko tādu, kas viņiem patīk un ko viņi valkā. Tad man ir sajūta, ka tas apģērbs vai apavi, kas ir apveltīti ar manām labajām domām, darbojas kā tādas mini bruņas vai amulets, kas sargā man mīļos cilvēkus.

braucu vienu vakaru un skatījos, kā mājas apdekorētas ar gaismiņām, daudzviet tiešām smuki, bet nekādi nesaprotu, kāpēc cilvēki izvēlas krāsainās lampiņas, izskatās tik... krieviski un nemājīgi

betnu, es arī gribēju kaut kādu z sv dekoru mājai ielikt, īsti vienīgais risinājums likās - logā, jo durvis man ir no sētas.

tērēt naudu, protams, negribēju

aizbraucu uz depo, nolūkoju led lampiņu zvaigznes, nekas cits īsti neģeldēja likšanai logu starpā.

atbraucu mājās, ieliku baterijas un - TADĀ - lampiņas krāsainas. Uz iepakojuma skaidrā latviešu valodā rakstīts - krāsains. vot,kā instant karma sit par to, ka domājam slikti par citiem.

aizbaucu, samainīju pret baltajām.

long story short - tās nolāpītās lampas pat, ja pa dienu izslēdz, ir izēdušas visas 3 barterijas (katrai) pa nepilnām 3 dienām. sapīku. skopums.

nu, un vēl arī besis, jo lēkājot pa dīvāna malām, ielauzu finieri, to vajag mācēt.

oktobrī iedeva instrumentu, šodien - notis Grīga "Kalnu karaļa alā" :D <3

no zila gaisa ņēmu un vakar nolikos ar sāpošu kaklu, šonakt jau pievienojās mega iesnas, visu dienu esmu pa gultu novārtījusies, jo strādāšana ar tādu ķobi nekāda nesnāks

agrākos gados es vispār mēdzu nolikties ar temperatūru īsi pirms ziemassvētkiem, mēs parasti ar māti bijām ne pārāk labās attiecībās un tad tas bija tāds materiāls izlīgumam, bet šoreiz tā kā par agru un pārāk pamatīgi.

gribas normāli elpot