Pacifists

Ok, mosh man vienkaarshi ir pusmuuzha kriize. Cik ilgi vinja ilgst un vai cilveeki veel jebkad peec pusmuuzha ir dveeselee laimiigi? Vai laime ir vienkaarshi jauniibas iluuzija? Un kas vispaar cilveekiem ir jaadara peec pusmuuzha - vienkaarshi jaagaida naave?

pie Daugavas stadiona blakus ir divi mazi pārtikas veikaliņi, tieši pie sabiedriskā pieturas. viens tāds parasts, ar bulciņām, kafijas automātu, niekiem un drusku alkohola. otrs līdzīgs, vecāks, nobružātāks, turklāt pilns ar akvārijiem! viens skatlogā, citi mazā istabiņā. tur laikam var gan pienu, maizi, aliņu, cigaretes wc papīru un kaķbarību, bet arī (labu) sienu grauzējiem, kombikormu papagaiļiem un zivtiņas! :D <3

Kā lai tā prātīgi pasaka, bet Kulakovs man šķita tāds kā vīrieša ideāls - smuks, gudrs, talantīgs...
Varbūt tāpēc sapnī, bet diez vai.

Šonakt sapnī nez no kurienes uzradās Juris Kulakovs, un "Jēzus pie krusta' pozā pieķērās pie gleznas. Glezna nesasvērās, Kulakovs bija ēterisks.

Dīvaini, jo es vispār par viņu netiku domājusi, nedz ko klausījusies. Tikko paskatījos, ka miris 2024. 12. feb.

Kur mirušie vazājas?

sēdēju uz soliņa pie ZA un šņukstēju gluži kā Evija Vēbere kamēr nosala kājas, iegāju Apavi Visai ģimenei un aiz priekiem, ka nolikts autoskolas braukšanas eksāmens, nopirku spilgti rozā Marco Tozzi feikādas laiviņas uz maza, fifīga, stabila papēdīša par 24€!!!

gan jau galīgi nav pa ceļam, bet beibes - tur bija Izvēle lielā izmēra apaviem!

Vai te ir kādi purvu speciālisti, aizstāvji un mīlētāji? Meklēju domubiedrus.

Baiga daiļslidošana bija. Neizturēja zēnu nervi.

vakar jau pa dienu bija tā nedaudz jocīgi, bet grūti formulējami. pirms braukšanas nopirku Narvesen kolu, lidiņā apēdu zirņus ar speķi un kefīru (3,40!!), piesēju dūšu, drusku atlaida. braucu labi, rīt skolas eksāmens(atkal). tad uz pulciņu vietu braucu ar taksi, jo sapratu, ka normāli nepaspēšu pēc bērna, izģērba mani pliku un nabagu, bet ko padarīsi, tad jau sāka palikt tā jocīgāk (ko viņi dirš, ka bolts čakarē tirgu, paši vien čakarējiet ar savām drausmīgajām cenām, bet nu poh, skola maksā naudu, citreiz braukšu ar boltu, ietaupīšu vismaz divreiz), paņēmu sīku un jau sāka tā nelabiņi, pierunāju nevis ar diviem tr-tiem, bet autobusu. tur jau sāka kāpt uz augšu, bet kaut kā dzelžaini noturējos ar krāšņām iedomu ainām par to, cik niķīgs būtu bērns ja jāstāv blakus vemošai mātei, ienācu mājās, pa galvu pa kaklu izģērbos, nometu drēbes zemē un skrēju. paspēju uz poda, izmocīju ka man vajag bļodu, mazā mīļā meitiņa priecīgi to atnesa, paprasot kāpēc man vajag un tad tik paspēju ievilkt elpu un pūst. starplaikos piezvanīju kolēģei, ka šodien man ķipa brīvs, drusku mirīju nost, bet tā nosacīti. jo nu visbriesmīgākā lieta, ko cilvēks pats sev var nodarīt ir vemšana, tas ir šausmīgi briesmīgi drausmīgi

no rīta, kad vīrs piecēla (!!) lai sapinu sīkām matus biju gatava šķirties jo lai kādu nožmiegtu, vajag spēt nostāvēt

Laikam esmu nobriedis iestāties klubiņā - ir kādi basic ieteikumi no pieredzes, kur/kam labāk netaupīt (vai otrādi) - tilpums, jauda, funkcijas utt.
Plānotais pielietojums tāds standarta (2 pers) - veggies, brokastolēdieni, kāds lasis. Arī beef jerky būtu labi. Kkādi mīklas/maizes izstrādājumi nav plānā.
Ir kādi zīmoli Latvijas veikalos/online, kas pievīluši?
Tas gatavošanas stikla lodžiņš ir štelle?

Taa spiidzinoshaa sajuuta, kad tu atsakies noveerst savu praatu no domaashanas par ko mokoshu, jo tas ir tavaa izteelee tik svariigs, ka nedomaat par to ir veel psihaak un mokoshaak. Tas staavoklis, kad tu nespeej iedomaaties savu esiibu no citas - jaunas perspektiivas, kad visticamaak pienaaks, tu to vienkaarshi nekaadi veel neredzi.

Tavs praats smagi viljnjojas shajaa saapju okeaana, ceriibaa, ka kaut kaa kaut kur pagadiisies kaut kas, aiz kaa aizkjerties un izglaabties. Bet tu iipashi necenties, jo shis okeaans ir visa tava miilestiiba uz kaadu tu liidz shim biji speejiigs.

Es Dievam esmu uzrakstiijusi jau tik daudz suudziibas - es juutos kaa vinjsh buutu bloka paarvaldnieks, kam jau zajebis ir manas suudziibas, taapeec vinjsh vienkaarshi vairs neatbild. Protams, es vinjam visu laiku arii pasaku visus paldies par visaam manaam daargajaam lietaam. Bet kaa ar manaam suudziibaam?

Dazhreiz vienkaarshi notiek kaut kas taads, ka tu vairs netici, ka tava sirds jebkad atkopsies. Varbuut taa ir novecoshana - tavs vilshanos meers ir pilns un tagad tikai jaagaida naave kas, saliidzinaajumaa ar sho saapju guuzmu, kas vienmeer sev pakalj jaavelk, shkjiet tik refreshing.

Protams, ka es atceros, ka es vairs savaa dziivee neskaitos, un es arii godpraatiigi cereeju ka mana atmoda un ego naave bija pilniiga. Bet clearly kaut kaadas degradeetas ego druskas veel sheit pieprasa uzmaniibu.

*

Nee bet viss ir labi, viss deg un man viss kaartiiba. Atvainojiet, kameer es te vienkaarshi staigaashu pusaizdegusies, pusaizkauta, asinjojosha. Mans unikaali mokoshais staavoklis ir universaals.

*

Vakar njemot S no skolas biju maajaas aizmirsusi savu telefonu, kuraa man ir nauda. Vinjsh kaa vienmeer peec skolas prasa iet uz veikalu nopirkt kaut ko saldu, un, padzirdeejis ka mamma nav panjeemusi naudu, protams nespeeja nomierinaaties un paarstaat raudaat visu celju liidz maajaam un veel maajaas. Beigaas abi maajaas seedeejaam uz paklaaja, raudaajaam un es vinjam tieshaam no sirds piekritu, ka zinu kaa vinjsh juutaas. Sometimes your soul just really craves, needs something and then you can't have it, and in the moment it feels like the end of your soul.

Ok. I will say it.

Es veelos, kaut chatgpt vareetu sumarizeet manas domas un sniegt man pilniibaa apmierinoshu rezoluuciju.

Labi es zinu, ka tikai absoluuts klusums ir visa autoritaate, bet vai cilveeka vobliigaas smadzenes speej ar to apmierinaaties.

Nee, labi - klusums var buut radikaala izeja, rebellious resolution and ultimate act of love in its purest form. Labi - I can go for that.

*

Atgriezhoties pie chatgpt - arvien biezhaak, man iedomaajas paprasiit tam - ko kaads konkreets veesturisks cilveeks teiktu paar to vai sho. Bet tad es sevi piekjeru pie domas, ka - who cares what jung or kierkegaard thinks, chatgpt speej eloquently sakombineet visu cilveeku praatus in the most concise answer with zero bias (arguably).

Soon poeple will no longer aspire to be like other people - thinkers and philosophers, they will aspire to be like ai, and then one day, they won't have to want it, they will be it.

And there will be no exasperation in the world, just cold facts and reasonable thoughts.

Protams, taa ir absurdi domaat, jo ai tikai atklaaj visaa taa godiibaa lielo nezinaamo klusumu, no kura dzimst neizskaidrojamas kaisliibas, un tik pat savaadi tajaa viss driiz zuud.

Es protams te shauri un vaargi ar sevi sarunaajos, lai integreetu smago klusumu pamiishus un pa maziitinjam.

Katra savaadaa, neizskaidrojamaa pieredze noraada uz konstanti, ka pasaulee nav autoritaashu, ka klusums ir visa atbilde un miilestiiba ir atmodusies apzinja.

pieļāvu stratēģisku kļūdu, savu topiņu iemetot veļasmašīnā kopā ar sīku dvieļiem un peldkostīmiem. smirž viss pēc hlora, kad uzvilkšu, tad es arī

Ko dariit, kad domaashana par sasaapeejushu situaaciju shkjiet greeks un nedomaashana par sho situaaciju shkjiet veel lielaaks greeks? Cik daudz dziivee vispaar domaat par lietaam ir logos, un kur ir taa robezha, kad tas paarveershas par narcisistisku apseestiibu kognizeet?

Es vienmeer pa pusei paljaujos, ka Dievs izdomaas kaut kaadu tresho variantu, kas buus perfekatais cietaa rieksta atrisinaajums visaam partijaam. Bet pat taada paljaushanaas arii shkjiet kaut kaadaa meeraa greeks.

Ja jau es esmu taads staigaajoshs greeks, tad kaapeec Dievs mani radiija?

Vai Dievs rada konkreetus cilveekus ar ceriibu, ka vinji buus normaali, bet tad vinji kljuust stulbi?

Ok, es zinu - Dievam vispaar nav nekaadu noluuku, he is just tripping on vibes, and whether a good thing happens or bad, he just wants to turn everyhting into a vibe. He has little concern for feelings during embodiment, as everything on Earth is probably fake.

Anyways, es diezgan meereni nopietni ticu, ka ir dalja manii kas nikni nemuuzham nepiedos shaadu kjeepaashanos ar dveeseli.

2025. gadā pie izlasītajām ieskaitītas tikai 14 grāmatas. lielu daļu bērniem priekšā lasīto bezpriģelu nemaz nav ieķeksēts, nu daļa arī ja godīgi, tad drabiņas. šogad, savukārt, esmu izlasījusi jau divas grāmatas kas tiešām patika un bija labas un ar visu aptuveno skaitīšanu, janvārī aplikācija ieskaitījusi ka esmu nogājusi 146 km. jā, ar kājām. vispār jau vairāk, bet tā kā daļa ir tiešām staigājot, arī neslikti

Saule kāpj augstāk, bet neviens vairs netic

brokoļu biezzupai (pipari, virces, 2 sīpoli, burkāns, trīs kartupeļi, brokoļa galviņa, kausēts siers) piecepu sīpolus ripās tā lai piedeguši, ar karotīti ielēju marinētu eļļu no sen izēstu papriku burkas, piegriezu palodzes lokus un otrajai porcijai vēl piecepu sēnes un tagad ēdu un stenu cik garšīgi! es agrāk tiešām domāju, ka man negaršo dārzeņi

Es vairs negribu buut melodramatiska un vaartiities visaadaas deluuziju duumakaas. Kaapeec gan es nevareetu buut taa kaa tie superticiigie by natural law cilveeki, kas vienkaarshi ZINA, ka kaut kur ir esiibas staavoklis, kur visas muusu shaubas un nezinjas un apseestiibas un pazaudeetaas miilestiibas vienkaarshi kljuust par siltu gaismu?

Tad es vareetu vienkaarshi iet pretii cilveekiem un smaidiit, un konkreetu uzlabot vinju dienu, jo vismaz viens cilveeks nav apseests bet gan smaidiigs un vienkaarshs.

Kaada starpiiba kas kuram pieder vai nepieder - vai tad Dieva miilestiiba nav energjijas staavoklis visiem briivi pieejams ik mirkli?

Es to visu zinu, bet es knapi jelko no taa juutu. Varbuut vide mani ir aizindeejusi ciet.

Plika zinaashana ir kaa telefonsaruna vai veel sliktaak - internetsaruna. Divdimensionaals spoks, kas sanervozee praatu bez jebkaadas atslodzes iisteniibaa.

Bet shodien ir labs laiks. Ir ap +10C un neliist, nav veejains, un aiz muuzhiigajiem maakonjiem ir mazliet zilas debesis un saules soliijums. Daba ir paarstaajusi raudaat - vismaz shoriit, vismaz tas ir labi.

Nupat kolēģe atnāca uz darbu - galīgi ne savā balsī runā. Iedevu viņai Additiva karsto dzērienu.
Kad piezvanīju mammai, viņai arī bija galīgi balss ciet, tad es liku viņai manā klātbūtnē uztaisīt to karsto dzērienu un izdzert. Izdzēra un kad zvanīju vakar, teica, ka jūtoties labāk.

Neslimojiet, mīļie. Es pati arī iedzeršu to karsto dzērienu, jo negribu no tās kolēģes saķert neko.

Dziives nosleepums ir kluss un nepieluudzams, un nav nekas, ko tu vareetu izdomaat vai izdariit, lai izluugtos patiesiibu.

Vienkaarshi turpini stumt, un lai kas tevii pa celjam saluuztu, tam laikam nevareeja buut iipashas noziimes, ja tas nebija iists.

Es nekad nevareeju iedomaaties, ka man naaksies izlikties par cilveeku pat veel neformaalaakos apstaakljos.

Kalnu slēpošana. Lindsija Vona atkal smagi krita.