Mmm.. man patīk kaukt līdzi "Starp ziemu un atvasaru", izliekoties, ka nekas neskan šķībi..
Bet man napatīk mēness. Pilnais. Pateicoties tam man šodien ir bailes no vilcieniem. Un ņemot vērā manu pārāk labo iztēli, tas ne pie kā laba nenoveda. Brr.. es pat zaglīgi lūkojos kur varētu slēpties no "lidojošajiem" vagoniem, kad garām traucās preču vilciens. Bet brīdī, kad man acu priekšā kā vīzija (nudien!) sāka lidināties sniega puteklīši, spīdēdami laternu un mēness gaismā, aizmirsu par savu jauno paranoju. Man viņi patika.
Un šodien esmu nolēmusi atvainoties, jo biju ļauna. Ņirgājos un netavadījos. Lai gan neatvadīšanās ir piedodama, jo viņa bija atgriezusies. Hmm.. Nē - IR. Bet nav jau iespējas atvainoties. Un kūku viņš no manis dabūs, kā kompensāciju.. Jā.
Un man negribas atgriezties Jelgavā. Tur neviena nav. Esmu pamesta. Tur ir labi tikai tad, kad es gribu, lai mani pamet. Ne tagad.