Es nemaz negribēju būt tāda muļķe un dabūt vienas dienas iesnas. Ārā taču līst (manā vietā), ar to man vajadzēja pietikt, lai atturētos. Un es negribēju arī sūdzēties publiski. Bet, ja jau tāpat vienalga, tad vienalga.
Nākošreiz pabrīdini, lai muļķa prieku tev neizlieku visu savu dvēseli. Ja redzi, ka tukšojos pagrūd mani nost. Tad es neļaušu sevi izmantot, kamēr atrod pastāvību. (kauns par sevi)
Nu jau pat man liekas, ka stāsts par taureņu indi ir tikai rozā, bezjēdzīga pasaciņa, lai tītu ap pirkstu sevi. Vai vienkārši laika posms, kurā taureņu spārni sairst ir pārāk garšs.

Prātā nāk dažādas dziesmas, tikai ne īstā.

Vajag iekrist peļķē ar muti uz leju un noslīkt. Bet šķiet, ka vismaz tam esmu par gudru.

Es ESMU pozitīva! Līdz vēmienam pozitīva..