"Es nebaidos. Tas nesāp. Tas it nemaz nav sods.".
Būs vien jāpanāk, lai tas tiešām nav sods..
Grūti dzīvot, ka smadzenes tiek vārītas uz lēnas uguns putrā. Gribas kādu nošaut. Pamodos ar apsārtušām acīm. HA! Varētu domāt ka vakar esmu raudājusi - tāda bija pirmā doma. Nākošā - es tachu tiešām raudāju vakar.