Man nāk miegs un širminieks iet ciet. dzert nedrīkts. Vismaz ne tik daudz. Man sāp īkšķis. Kājai. un man sāp galva.. (nekad neļaujiet sevi pārmest pār plecu un sagrieztu nolikt zemē, lai jums būtu iespēja atsist galvu pret sienu..)

Un tagad es nokaunos par vakardienu, jo šorīt vēl nebiju spējīga to izdarīt (es jau nokaunos)..

Esmu palikusi par egoisti, kura to saprot tikai tad, kad ir kārtējo reizi uzvedusies kā egoiste. Un man pohuj! (un man pohuj, ka man pohuj!!). Es palikšu par ļaunu kuci (kuce jau gadu esmu, tātad jāpiestrādā pie ļaunuma devas..) un sāpināšu visus. Tā ir vieglāk. Citiem nē, bet man būs. Ne jau man vienmēr jācieš. (HA!)

saldus mīlīši (upuri)!