Kad runājos ar vecākiem, man ir pilnīgi pohuj ko saka mana māte, mani totāli uztrauc ko teiks mans tēvs. Tēva viedoklis ir viens no svarīgākajiem viedokļiem manā dzīvē. Ne jau tāpēc, ka viņš būtu intelektuāls, vai tas debīlais mietpilsoņu iemesls, ka viņš ir mans tēvs un viss. Nē! Bet gan tāpēc, ka viņš ir vīrietis un viņa īpašības mani piesaista. Pirmais vīrietis, kurš man šajā dzīvē ir ierādījis vietu, un nepievērsis uzmanību, lai tagad manas prasības no vīriešu atzinības izpaustos tik fatāli slimi, ka man pašai no sevis ir kauns. Vienīgais veids kā varu viņam ieriebt ir tas, ka mans brālis mani mīl vairāk nekā viņu, un tas ļauni priecē!