un vēlreiz
Ir tik grūti neienīst vecumu, kad plecu pie pleca strādā ar bezapziņas, paranoisku, slimu pensionāri, kuras loģika ir man pilnīgi neizprotama un kuras stenēšana neciešama.
Man teica, ka no februāra viņas šeit vairs nebūšot. Mana darba kolēģe ar kuru mums ir draudzīgas attiecības teica, ka no vienas puses žēl, jo negribas priecāties par cita nelaimi utt. Es pie sevis nodomāju- LOL!!!ja vecums nebūtu paņēmis no viņas pēdējo apziņas devu, tad viņa pati jau sen būtu pensijā un priecātos par savas māsas mazbērniem, šiverētu virtuvē un lasītu avīzes, nevis katru rītu brauktu uz Rīgu ar diviem smagiem, piebāztiem maisiem un sāpošām iekšām. Šeit ir runa par labu valsts rīcību eitanazējot pensionārus, kas ir kā laba vēlējums, atpūties pirms nāves!!!