ER: Labdien, mister Prezident. Gods ar jums atkal runāt, Latvija vienmēr kopā ar mūsu lielo prāli ASV, kā saka, hehe.
BO: Likewise, Edgars, likewise.
ER:
Nu, tad vienošanās paliek spēkā? Tančiki būs, desantnieki būs, viss
būs? Varēšu tviterī tautai ziņot, ka esmu to izglābis no Putina
rīkļurāvēju ordām, visi mani mīlēs, politiskā karjera uzņems
apgriezienus, pēc dažiem gadiem tikšu Briselē, aldziņa būs, viss būs,
varēšu gudri izrunāties visos medijos pēc kārtas?
BO: Jā, Edgars, viss paliek spēkā, man jau rokās ir pildspalva, lai parakstītu pavēli par mūsu spēku nosūtīšanu uz Lietuvu.
ER: You mean Latvia, mister Prezident.
BO: Tas, Edgars, no tevis atkarīgs. Varu sūtīt arī uz Latviju, bet tad man vajadzēs no jums kaut ko arī pretī…
ER: Visu, ko lūgsiet, visu, mister Prezident, mana karjera nepārdzīvos, ja tanki leišiem tiks.
BO:
Jā, Edgars, redzi, es šeit iekšpolitiski bīdu adžendu par geju
tiesībām. Maniem liberālajiem vēlētājiem šitias, kā saka, patīk, un
palīdz novērst uzmanību no citām probēmām. Man vajag arī starptautisko
atbalstu.
ER: Jā, jā, Latvija izteiks atbalstu jums šitajā lietā, varat ar mums rēķināties, mister Prezident.
BO:
Jā, paldies, Edgars, bet tas ir mazliek sareģītāk. Redzi, Edgars, man
vajag zināt, ka tu tiešām esi, kā saka, ar mani. Es ļoti novērtētu, ja
tu, tā teikt, iznāktu no skapja.
ER:
Hehe, mister Prezident, hehe. Redzu, ka neesat zaudējis savu lielisko
humoriņu. Hehe, mister Prezident, tiešām you got me there for a second,
kā saka. Hehe,
BO: Edgars, kad runa ir par nopietnām lietām, tad Lielais Obama nejoko.
ER: Bet, mister Prezident, es…
BO: Sekretārīt, atnesiet dokumentu par tanku nosūtīšanu uz Lietuvu. Jā, Edgars, ko jūs teicāt?
ER: Nē, nē, mister Prezident, tikai nedodiet tos tančikus leišiem, Latvijas tauta man to nepiedos.
BO: Tad, Edgars, tu zini, kas tev jādara.
ER: Jā, mister Prezident.