Kopš draudziņos man ir šī profilabilde. Man katru dienu nāk vēstules no arābu vīriešiem, kuri interesējās vai esmu musulmaniete. Es arī uzzināju, ka mana māsīca ir musulmaniete, jo viņas draugs ēģiptietis atsūtīja vēstuli, kurā minēja, ka viņa girlfriend in latvia is muslim too, lol. Jocīgi, jo mēs esam iepazīstināti Ziemassvētku svinībās radu lokā.
Šajā bildē esmu kaut kādā Aleksandrijas mošejā un man vajadzēja vilkt zaļos svārkus, jo mana kleita nenosedza ceļus, tā bija tieši mazliet virs ceļiem, toreiz sajutos kā eiropiešu prostitūta. Pirmās dienas Ēģiptē es pavadīju lielā fobijā no visiem vietējiem vīriešiem. Vienu dienu es gandrīz zaudēju samaņu, kad man vajadzēja tikai šķērsot ielu, lai tiktu līdz pārtikas veikaliņam un nopirktu sulas paku. Nekad nebiju domājusi, ka esmu tik bailīga. Visas dienas pavadīju līdzās savai mīļajai darba kolēģītei, plecu pie pleca. Es sapratu, ka tas viss ir tikai tāpēc, ka man nav abajas galvā, ne parandžas mugurā, bet šī apziņas manas bailes nemazināja.