Ziemassvētki tiešām ir ģimenes un saticības svētki, piemēram tēvs man šodien uzdāvināja rumu ar apelsīna sulu. Šogad tikai piepisīšos. Vispār pēdējā laikā par visu gribas raudāt, kā pilnīgam dalbajobam. Šodien braucu 40 autobusā un kā jau tas ierasts braucošā pansionātā vienmēr būs kāds atgadījums par ko uzrakstīt cibiņā. Patiesībā nekas īpašs, viena pensionāre nevienam nelūdzot sāka aizstāvēt kaut kāda džeka un viņa meitiņas tiesības uz sēdvietu. Protams, ka šādus atgadījumus daudzi apkārtējie uztver kā intelektuālas diskusijas un ātri iesaistās ar savām iejūtīgajām skaļajām balsīm par taisnību. bļāā, un es šādos brīžos vienkārši nespēju savākt neko no savas iejūtīgās mazās sirsniņas, pilnīgi neko. Pohuj, tas notiek pirmo reizi, pohuj otro reiz, desmito, bet bļāāā, ja tas notiek gandrīz katru reizi, kad brauc jebkādā rīgas sabiedriskajā transportā, tad mana tolerance var vienkārši iet dirst.
Mīļie draugi, šodien vēl nenovēlēšu foršus saulgriežus, bet rīt noteikti kaut ko izdomāšu.