Šodien pēc pārrunām pa ceļam uz transportu iegāju mazā, mājīgā kafejnīcā. Vēlējos apsēsties un mazliet sakārtot domas, varbūt piezvanīt Aleksim pastāstīt kā gāja utt. cilvēku bija pamazs, tas radīja patīkamāku gaisotni. Es pasūtīju kafiju ar pienu(jumtiņu) un omleti ar fetas sieru. Ļoti pārspīlēta laipnība, oficiante pēc katras noliktās lietas uz mana galda, teica skaļu, izteiksmīgu lūdzu. Tas mani mulsināja, jo esmu pieradusi gandrīz vienmēr atbildēt paldies, tāpēc tas izklausījās diezgan komiski. Kad šī pienākumu nasta bija prom, es izvilku Sartra "Nelabumu", lai netraucēti palasītu. Ilgi nebija jāgaida, kad ēdiens jau bija galdā. Uzreiz pamanīju, ka omlete ir ar šķiņķi, nevis fetas sieru, kā biju lūgusi. Mazliet neapmierinātības un sāku ēst nepasūtīto ēdienu. Tipiska mīksta pidarasa rīcība no manas puses.