Dzīve ir tikai brauciens
Vakar vēlreiz sapratu, ka nav svarīgi, kā pavadīt savu dzīvi. Laiks ir īss un iespēju daudz. patīk, nepatīk, interesē, neinteresē. Darbība nav iespējama un dzīvošana- tas nav nekas nopietns. Zaudēt laika izjūtu ir labākais, ko spēju iegūt. nedzīvot pagātnē, tagadnē, nākotnē. Dzīvot tā it kā būtu mirusi, tas ir vēl viens svarīgs punkts pie kā patīk kavēties. Patīk domāt par savu rīcību iemesliem, patīk analizēt sevi. Dzīve ir tikai brauciens, dievi uz mums neattiecas un mēs esam paredzami, smalks mehānisms, kas ietekmējās no vides un apstākļiem. Nav sliktu, vai labu notikumu ir tikai pārmaiņas. Tāpēc es neko neplānoju, bet katru rītu ceļos, lai brauktu jaunā braucienā, vai piedalītos kādā sadzīviskā spēlītē, kur man ir pašas izvēlēta loma. Es zinu daudz spēļu un es zinu katras spēles noteikumus, es piedalos, jo nepiedalīties nav jēga. Es saku vēlreiz dzīve ir tikai brauciens, kur ceļa malā ir daudz dažādu karuseļu. Tu iekāp vienā, sabīsties, uzsit adrenalīnu, iekliedzies un tad jau viss ir galā, tu kāp nākamajā, jo tu saproti, ka nekāpt nav jēga.