man sāk pietrūkt staļļa un mana saimnieka, kurš atļāvās man nepievēst uzmanību un krēpēs iesēja VIOLETAS krāsas lentu.
ienīstu violetu, tas kairina manas acis. varbūt iepriekšējā dzīvē biju zirgs.
lai vai kā - lai vēl dažas dienas pacieš un pabrīnās, kur esmu pazudusi, lai neiedomājas, ka rozā poniji ir pašsaprotami. es tāds esmu tikai viens!!!!!!