vakar biju saviesīgā pasākumā. dzērām smalkus ēdienus un ēdām vēl smalkākus dzērienus. viens par otru smalkāki bija viesi kristālu un zeltā ierāmētajā zālē, tie nāca skūpstīt man roku, pavisam nosiekaloja savām glumajām lūpām. griezāmies un griezāmies kolibri dejās, smējāmies Martini apdzērušies, līdz brīdim, kad uzradās kāds balts mērkaķis, kā pieradināts mājdzīvnieks vienam smalkam kungam. mēs drausmīgi sabijāmies, mērkaķis sajuta bailes un nama īpašniecei norāva seju. jums vajadzēja redzēt to skatu, kā visi skrēja, bļāva klupdami viens pār otru. kur tad viss jūsu smalkums, es padomāju, īsta dāma vienmēr saglabā savu smalkumu, rozā ponijs vienmēr ir čil&dandy.
paflirtēju ar ātrajiem un policiju, bet nevienu neatvedu mājās, jo nevēlējos.
un kā tad jums klājas?