(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Maijs. 24., 2017 | 11:22 pm

Kā zināt, vai medicīnas studijas ir priekš tevis:
* Ja esi cilvēks, kas vēlas izzināt pasauli, iegūt the knowledge, lai varētu to pielietot loģisku likumsakarību atrašanā - tad nē. (Fizioloģija ir vienīgais priekšmets, kas kaut nedaudz tam atbilst, bet tur pašam individuāli jāmācās).
* Ja esi cilvēks, kam ir mazohistiska personība, vēlme 6 gadus nepelnīt naudu un memorizēt informāciju, bez iespējas to normāli pielietot kaut kā atrisināšanā (jo beigās tāpat vienkārši jālasa vadlīnijas) - tad jā.

Visa muldēšana par Hipokrata zvērestu ir pilnīgs bullshit. 6 gadus bezcerīgi lasot sausu informāciju, bez jebkāda brīvā laika - un pēc tam cilvēki negaida, ka ārsts atrisinās problēmu (kas pēc manām domām ir primārais), bet to, ka viņš būs altruistisks un ar augstiem sapņiem palīdzēt pacienta emocionālajam stāvoklim. Pēc 6 ne-emocionāliem teorijas kalšanas gadiem tev nav vēlmes palīdzēt citiem, tas viss jau sen ir izgaisis, tev vnk ir pohuj par to visu, jo tev vienkārši gribas beidzot pirmo reizi pēc ilga laika padomāt par sevi. Pats fakts, ka no tevis gaida kaut kādu ''ārstniecisku ideālismu'' pēc šī visa laika, tikai parāda to, cik cilvēki ir atrauti no šī visa studiju procesa un cik ļoti nesaprot, cik smaga ir šī actual pieredze. Tas nav nekāds romanticizēts ''būs daudz jāmācās'', tas ir fucking netīrs process, kad no vairākām bezmiega naktīm, tu esi pilnīgi novārdzis un tev nav laika izmazgāt matus. Nav laika kontaktēties ar ģimeni vai draugiem - tu vnk viņus brutāli nogriez no savas dzīves, jo viss, kas ir svarīgi - ir palikt kursā. Tev nav neviena, kas varētu pateikt, ka viss beigās būs labi. Tās studijas nav nekāds soul-fulfilling journey, tas ir soul-draining death alley.
Es nesaku, ka šis viss attaisno kaut kādu rupju izturēšanos (tas viennozīmīgi vienmēr ir neprofesionāli), bet ir absurdi gaidīt tieši no šīs profesijas kaut kādu 100x lielāku emocionālo inteliģenci nekā no citām profesijām. Tieši profesijas, kurām jāpavada vissmagākās un ilgākās studijas - ir emocionāli vissalauztākās.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {8}

roterdama

(bez virsraksta)

from: [info]roterdama
date: Maijs. 24., 2017 - 11:48 pm
Link

Medicīnas studientiem absolventiem vajadzētu psihoterapeita konsultācijas, lai atgūtu dzīvesprieku. Es pieņemu, ka attīstītākās valstīs tas ir vieglāk. Šeit - ne pārāk. Jāstrādā vairāk pašam ar sevi.

Atbildēt | Diskusija

cukursēne

(bez virsraksta)

from: [info]saccharomyces
date: Maijs. 25., 2017 - 12:19 am
Link

medicīnas studijas LV ir drausmīgs postpadomju produkts, un ir ļoti briesmīgi, ka pie mums joprojām pienācīgā apjomā nenotiek diskusijas tieši par to, ka mācību procesam ir jākļūst ētiskākam pret studentiem, kas "Rietumvalstīs" noritēja jau pirms vairākām desmitgadēm. jo tāda sistēma kā šobrīd ir ne tikai necilvēcīga, bet arī lielā mērā neefektīva.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

roterdama

(bez virsraksta)

from: [info]roterdama
date: Maijs. 25., 2017 - 09:35 am
Link

Postpadomju domāšana tiešām ļoti jūtama. Aiz šī visa vēl joprojām eksistē milzīga birokrātijas siena, pret ko liela daļa jaunu ideālistu atduras un saprot, ka par grūtu mainīt vienam pašam. Domāju, ka sliktāk jau nekļūs, vajag tikai laiku, paaudžu maiņas, gribu kko darīt tā labā.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Maijs. 25., 2017 - 10:01 am
Link

Kā topikā minētais izpaužas konkrēti? rakstiskie eksāmeni bez fīdbeka ar pasniedzēju? Terminu mācīšanās no galvas?

[es jautāju salīdzināšanai ar dabaz zinātņu pasniegšanu LU]

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

cukursēne

(bez virsraksta)

from: [info]saccharomyces
date: Maijs. 25., 2017 - 12:29 pm
Link

man nav personiskas pieredzes, bet esmu dzirdējusi daudz personiski pazīstamu medicīnas studentu un pat pasniedzēja (runājot par kolēģiem) stāstu par nepieejamiem vērtēšanas kritērjiem vai kritērijiem, kas mainās, piemēram, eksāmena likšanas laikā (tas gan stomatoloģijai, bet institūcija jau viena), par laicīgi nedotiem termiņiem, par studentu izsmiešanu un apsaukāšanos, par fizisku ietekmēšanu, sitot ar rādāmkoku, par, protams, nekvalitatīvu lekciju lasīšanu, par tēmu klātesamību eksāmenā, kas vispār kursa ietvaros nav tikušas apgūtas (nav arī ticis norādīts, ka tas jādara patstāvīgi), par prakses un teorijas pilnīgu atrautību, utt., u. t. jpr.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

roterdama

(bez virsraksta)

from: [info]roterdama
date: Maijs. 25., 2017 - 04:09 pm
Link

Lielākajai daļai jāpiekrīt, izņemot fizisko ietekmēšanu, kas manā pieredzē nav gadījusies. Bet ir tā, ka pirmajos kursos cenšas psiholoģiski salauzt - liek ļoti daudz kolokvijus pēc kārtas, uz katru nodarbību jāiemācās liels apjoms, viss sastumts vienā čupā - tieši visvērtīgākais info, kas jāzina (anatomija, fizioloģija utt) un ko tieši būtu lēnāk jāsagremo, imo. Daudz kas tiek veikts tā, lai programma no ārpuses izskatītos pievilcīga - internetā var lasīt, kā anatomijas nodarbībās preparē audus un notiek cēla mācīšanās, kaut realitātē mums 1.5 gadu bija jāiekaļ tie termini un pēdējā nodarbībā steidzīgi aizveda ķekša pēc preparēt (lai skaitītos ka esam to darījuši) un lielais grand eksāmens bija testa veidā ar tikai pēdējā semestra vielu (nervi, asinsvadi) nepajautājot neko par pirmā gada vielu (kauli, muskuļi, orgāni utt). Pasniedzēji tev kosntanti jautā, ko tu te vispār dari. Vissvarīgako priekšmetu - fizioloģiju - nolasa postpadomju pasniedzēji, kuri šķiet sametuši random nestrukturētu staffu 200 slaidu lekcijā, kuru pats nesaproti. Tev vnk atliek lasīt ārzemju grāmatas (kuras ir perfektas btw un liek atgūt azartu par medicīnu) - bet beigās kolokvijā tev jau jautās par vielu no tās haotiskās lekcijas nevis no ārzemju grāmatām. (Vēl trakāk ja starp lekciju un grāmatu ir pretrunas). Plus laiku zog visādi useless priekšmeti kā medicīniskā fizika, kura pati par sevi būtu interesanta, bet priekšmets realitātē sastāv no virpusēja laboratorijas darba kur tu automātiski ievadi excelī ciparus, izveido līkni un beigās nesaproti kāda no tā visa bija jēga, bet tev ir ieskaitīts un tagad tu vari braukt mājās 20:00 lasīt to lielo anatomijas blāķi. Bet tev reāli nāk miegs jo visa diena pavadīta vnk atsēžot nodarbībā, kur barely kaut ko pastāsta.
3.kursā, kad sākas patoloģisko, klīnisko mācību apguve - tas viss it kā apvēršas - paliek daudz vieglāk, daudz vairāk laika, bet nav tas par ko es sapņoju - ka mācīs kā attīstās konkrēta slimība vai problēma (ļoti nosacīti to apskata) - bet vieni vienīgi simptomi, vēsturu rakstīšana, sausas vadlīnijas, zāļu devas. Ļoti daudz automātiskas iekalšanas, bez iespējas domāt (kas tieši man uzdzen depresso).
Es tiešām negribu special treatment, man pašai besī slinki cilvēki, bet sistēmu ir jāpārtaisa pēc rietumvalstu standartiem, jāsakoncentrē tie atšķaidītie nevajadzīgie priekšmeti (med.vēsture, vides medicīna) un jāizvelk garumā tie svarīgie priekšmeti (fizio, anatomija utt.) un tad viss būtu pārdomātāk.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

authenticity

(bez virsraksta)

from: [info]authenticity
date: Maijs. 26., 2017 - 11:28 am
Link

Nu, man bija anatomijas eksāmens ar atvērtā tipa jautājumiem par visu vielu, ne tikai pēdējo semestri, un es honestly nezinu, kas ir labāk, jo tāpat man nav sajūtas, ka es būtu iemācījusies anatomiju, vai ka es tagad kaut ko no tā atcerētos vai arī man tas kaut kur diži noderētu.

Man liekas, ka lielākā problēma ir to cilvēku personības, kas izvēlas medicīnu kā nozari, kurā strādāt, ne jau visi gadījumi varbūt, bet liela daļa, un jo vairāk - tās personības, kas izvēlas (vai tiek piespiesti, kā daudzos gadījumos) kļūt par pasniedzējiem, jo, pirmkārt, labs ārsts ne vienmēr nozīmē labs pasniedzējs, un bieži vien tas nozīmē tieši pretējo, otrkārt, sistēma tik tiešām mūs lauž, tā drausmīgā hierarhija un bezierunu paklausība, kas padara jau tā mazohistiskās medstudentu personības par vadlīnijās iejūgtiem zirgiem... bet ir jau arī labie piemēri, piem., patanatomijas priekšmets.

Bet par to, ka mācīs, kā tieši attīstās kāda slimība - manuprāt, tas ir svarīgi, taču, ja grib uz to koncentrēties, tad ir jāmeklē atbilstoša studiju programma kkur citur, jo LV uzsvars ir uz klīnisko, piem., Maskavā ir 4 medicīnas fakultātes, un katrā no tām studiju programmas atšķiras, piem., state university ir daudz zinātniskāka, akadēmiskāka medicīna, kur visticamāk var apgūt vairāk tieši slimību patoğenēzi.

Atbildēt | Iepriekšējais

un tad tapa kaķis

(bez virsraksta)

from: [info]zinukanezinu
date: Jul. 16., 2018 - 08:21 pm
Link

Man vajag konsultāciju par šo tēmu. :D Iestājos mediķos, tagad esmu līdz nāvei pārbijusies.

Atbildēt