embalmed ones

"The knowledge is real - it reliably guides action - yet it resists full articulation."

Fantastiska ziema.

Gribat šausmenīti uz nakti?

Protams ka gribat.

Tātad:

Lai trenētu LLM, vajag cilvēku sarakstītus tekstus. Trenēt LLM ar LLM ģenerētiem tekstiem nesanāk, tā trenēti LLM strauji degradējas [model collapse phenomenon]. Neviens nezina kāpēc, ir dažādas teorijas saistībā ar informācijas virkņu entropiju bet skaidri neviens nezina.

Līdz ar to LLM kompānijas kā Anthropics masveidā pērk tekstus. Grāmatas. Lai izgatavotu treniņa datus. Pērk vecas drukātas grāmatas jo šādi teksti ir ar garantiju tīri, t.i. cilvēku ģenerēti. Nav izslēgts ka pēc laika tīrie teksti būs tāds pats deficīts kā tīrais ūdens.

Kas notiek tālāk? Pasaules infotelpā pieaug LLM ģenerēto tekstu %. Vienkārši tāpēc ka LLM tekstus raksta daudz ātrāk nekā cilvēki. Sekas? Nākamās cilvēku paaudzes dzīvos infovidē kuras arvien lielāku % sastādīs LLM ģenerēti teksti. Es atkārtoju: LLM ģenerētus tekstus nevar izmantot LLM treniņam un neviens nezina kāpēc. Jautājums: Vai cilvēku trenēšanai LLM ģenerēti teksti der? Es zinu ka LLM trenēšana un cilvēka mācīšanās strādā dažādi bet vēlreiz- neviens nezina kāpēc augstāk minētais efekts ir, tas ir tikai empīriski konstatēts.

Nu un tātad nākotnē mums ir bērni kuriem viss - mācību grāmatas, multenes, bērnu pasaciņas - ir LLM ģenerēts. Vnk tāpēc ka viss ir pilns ar LLM ģenerētajiem tekstiem - LLM tos ģenerē ātrāk par cilvēkiem.

Kas notiek? [visticamāk ka nekas īpašs, bet nu es esmu brīdinājis].

bring your own bombs

ods vīrs saka no otras istabas. man te arī es viņam saku, bet tad ods pazūd, es pasaucu vīru lai iznes garkājtētiņu vai trīsuļodu. un tad viņš ierauga ka man uz krūts ir ods.


UN TAS MAITA MAN IEKODA!!!11 PUPĀ! Pašā areolas maliņā!! Un tagad niez nevis kvadrātcentimetrs, bet jau pusplaukstas izmēra laukums. gulēšu ar gurķa šķēlīti sporta ļifonā. tieši sagriezu vienu kompresēm jo nr.2 pēdā zem pirkstiem dabūja lapseni

Mēs te ierēcam par idiotisko sterligovu, bet re kur ir viens līdzīgs:

https://iai.tv/video/the-idea-of-progress-is-a-dangerous-lie-with-john-gray?fbclid=IwY2xjawTgIrBleHRuA2FlbQIxMABicmlkETBZUkhiM1ZxVkxYMDZLbGdCc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHpNMtWsvN3X2nKWTJmfiSu92uPglUw7JG2tRABNISFF3vyMmrKF--NiejPX2_aem_2zc9leRTdX-tVzVZcwO-JQ

https://www.vice.com/en/article/john-gray-interview-atheism/

Drusku smukāk safrizēts un civilizētāka paskata, bet redz tāpat šim progress esot maldi. Skaitoties filozofs.

Paņemt šo John Gray, iepakot laika mašīnā un aizsūtīt gadus 400 - 500 atpakaļ pagātnē būtu ļoti audzinoši. Ideja par to ka progress ir maldi izgaistu nu max pāris dienu laikā ja indivīds stūrgalvīgs. Es skatos uz to foto un kaut kā neredzu indivīdu miecētā ādā vai linu maisā ar 4 caurumiem. Es redzu brilles, frizūru, mikrofonu, modernu apģērbu, pulksteni. Viss ir maldīgā progresa rezultāti. Un pie dakteriem indivīds gan jau arī iet. Visi šie it kā filozofi nesaprot elementāru lietu: Zinātniski tehniskais progress velk sev līdzi morāli ētisko jo ētika un morāle arī nav nekas cits kā specifiska tehnoloģija kura tāpat kā visas pārējās uzlabojas no tā ka mēs vairāk zinām. Protams jāatceras ka progress nenotiek tāpat vien, viņu vajag darīt, viņā vajag investēt.

Sterligovs:

https://caliber.az/en/post/conservative-orthodox-russian-millionaire-to-host-slave-market-during-his-own-farmer-s-fair

Šis mudaks Sterligovs ir zināms arī kā zinātnes un tehnikas ienaidnieks, piemēram elektrība esot dēmoniska, medicīna arī.

Krievija var bļaģ. Šis jau ir Taleban, ISIS un Boko haram līmenis.

Rītdien būs par vēlu.

Tu vēl to nezini, bet tev dzīvē vajag telzvaigžņu substances.

Izgāju Final Fantasy VII Remake un DLC. Man ievērojami patika kaujas sistēma, kurā parastās action RPG darbības piepilda ATB joslu, kas ļauj veikt gājienus līdzīgi kā klasiskajās Final Fantasy spēlēs. Man nemaz nebūtu iebildumu, ja šāda hibrīdsistēma tiktu izmantota Final Fantasy XVII. Kas attiecas uz Final Fantasy VII Remake papildināto sižetu un personāžu atspoguļojumu – tas man patika daudz mazāk. Sižetam pievienotā likteņa izmainīšnas tēma šķita nevajadzīga un stulba.

Bet interesanti, ka uzreiz pēc Final Fantasy VII Remake pabeigšanas gribēju spēlēt Final Fantasy VII Rebirth, bet izrādījās, ka ar manu GTX 1070 nepietiek, lai spēlētu šo spēli. Sen neesmu pieredzējis to, ka aprīkojums neļauj spēlēt kādu spēli. Atliktšu Final Fantasy VII Rebirth līdz nezināmam laikam, jo šobrīd būtu neprātīgi iegādties jaunu videokarti. Man nekad nav bijis svarīgi spēlēt pašas jaunākās spēles.

I want to begin this TED talk by telling you a story.

Ik pa brīdim cibā uzrodas kaut kādi jaunās paaudzes tēli. Katru reizi, kad redzu viņus te savairojamies, es ieguldu laiku, lai katru no viņiem uzrunātu virtuāli-privāti, rakstot vārdus: “Pis nah. Nevienam tevi te nevajag.”

DOMĀ LATVISKI!

From his perspective he's the hopeless drunk that everyone knows. He doesn't have a story, but it doesn't really matter. He has a chance at a career, love, nourishment, a free ride, a home, offers of help, friends who will loan him money, a nice car, a life in a city that people dream of, and none of it matters, or will ever matter to him above alcohol. A boozer is all he really is to anyone. The movie is just, almost comically, illustrating it as happens in real life with addiction.

From her perspective he couldn't be worse or make less sense. He cheats on her, drinks constantly, tells her and shows her he will never quit drinking despite it being catastrophic, can't have sex, is violent and an embarrassment in public, is not a protector, is really not a contributor or provider, isn't particularly funny, emotionally supportive, or loving in return, Despite him having no qualities that make him desirable as a partner, in fact almost entirely the opposite, and it making any sense from an outside perspective, she latches on and clings to him until death.

Kukaiņi mednieki. Kukaiņi modeļi. Kukaiņi ceļu policisti.

We have entered an era of hyper-solipsistic* intimacy, where the screen doesn't connect us to the Other, but merely reflects our own inflated sense of self. Love is no longer an act of externalization or vulnerability, but a demand for external validation of one's inherent "specialness".

Romantic relationships have devolved into performative self-absorption. Driven by algorithmic curation, individuals approach love with an unearned entitlement: the belief that their presence alone is the prize, requiring zero friction, zero effort, and zero compromise.

It’s an era of algorithmically induced ego-centrism. People no longer engage with the messy reality of the Other; they inhabit a digital panopticon** where they are both the main character and the sole audience, expecting love to be delivered like a custom-curated feed.

We’ve replaced relational effort with unearned entitlement. Intimacy is no longer built through shared labor, but expected as an innate right—a trophy for simply existing in one's self-proclaimed significance.

* Solipsisms ir filozofiska pārliecība, ka pastāv tikai paša apziņa. Digitālais solipsisms raksturo stāvokli, kurā ekrāni pārvērš pasauli par indivīda personīgo spoguli, liekot citiem cilvēkiem izskatīties pēc fona tēliem;

** Panoptikons - jēdziens atvasināts no 18. gadsimta angļu filozofa Džeremija Bentama idejas par ideālo cietumu- Panoptikonu, ko 20. gadsimtā slavenajā darbā "Uzraudzīt un sodīt" attīstīja Mišels Fuko. Savukārt Digitālajā Panoptikonā centrālais cietuma tornis ir izzudis; tā vietā novērošanas tīkls ir visaptverošs un decentralizēts (kameras, algoritmi, datu ieguve, "pēdas" tīklā, sociālie mediji). Lielākā atšķirība: cilvēki vairs netiek ieslodzīti panoptikonā pret savu gribu — viņi tajā ieiet brīvprātīgi un labprātīgi paši sevi eksponē.

Tātad vecā ideja reducēt uz pusi cilvēku skaitu

https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/sd.71358

caur cilvēku dzīves līmeņa celšanu.

It kā jau OK, tikai problēma ir tajā ka sakarā ar augstāku dzimstību zemākas labklājības populācijās mēs dabonam disproporciju uz problemātiskā kontingenta pusi + tā kā mēs vēl neprotam mērķtiecīgi konstruēt ģēnijus tad strādā likumsakarība vairāk cilvēku vispār => vairāk ģēniju un vairāk ģēniju absolūtos skaitļos ir tas ko mums vajag.

Otra lieta ir tajā ka problēma risinās no enerģētikas puses. Ja mēs iegūstam pietiekami daudz enerģijas kodolu dalīšanās [un vēlāk arī sintēzes] procesos un joprojām ceļam dzīves līmeni tad pasākums stabilizējas pats no sevis.

Tad vēl 2 apsvērumi: a) Sākoties reālai ārpuszemes teritoriju apgūšanai cilvēkus vajadzēs daudz vairāk b) Skaita samazinājumu caur dzimstības samazināšanos izkompensē mūža pagarinājums.

vakar no rīta ejot uz mašīnu nokāpu no asfalta zālītē un sačakarēju kāju. naktī gulēju ar slapju lupatu ap potīti un peldamo piepūšamo bruņurupuci starp kājām :D patīkams pārsteigums - Benu aptiekā ortozi varēja uzmērīt pirms pirkšanas, derēja kā uzlieta. vakarā braucām ciemos un es līdz mašīnai gāju ar vecamammas stumjamo rāmi.lol