embalmed ones

ak. cik man ļoti patīk ideja par resident evil.
a bet nevajag aiztikt oriģinālo idea par to kā kautk'da random kuc vicina kājas. tur visam bij tā arī jāpaliek.
un nē, tā jaunā interprétacija neiztur neko. tur dops dročī par to kā skaisti izskatās, kamēr scenārists apvēmies no tā stūrīt vispār nefiksē kas notiek filmā. kā cilvēki uzvedās. tāds konstants "bitch please". Ja hope bija funny izklaide kur pat nepamanīju, ka pagāja tik ilgs laiks, tad šito resident evil skatīties bij torture of boredom un es visu laiku cerēju ka tas čalis beidzot nomirs, visi viņi nomirs, just to get done with it, so booooring. (te Rigby aaaargghhh meme gif no regular show, kas starp citu ir labākā animācijshow eeeeveeeer, jā jā, dienvidparko, bozirgi,ģimeņvīri utt, es zinu, don't care, patīt, bet don't care, tas ir patērē un izmet, regular show ir kautkas kur vari paturēt, jo tas ir silly)
man patīk skaistas bildītes, bet tām ir vieta instagrām. ja tām nav stāsta un ticamības, kaut komiskas, tad tā ir tukša diršana. Tāpat kā dune, un jā ar mazo burtu. nolanam vajadzētu izlīst no savas dirsas, filmēt ar skaļu kameru un fokusu tālākā plakstiņa skropstā, ir nevis māksla, bet pašapmierināšanās. nIn.

Peter Thiel frames the intentional stopping or regulation of technological progress as the ultimate, modern manifestation of evil. In his philosophical writings and speeches, he argues that society’s shift from ambitious innovation (in the physical world of "atoms") to risk aversion and intense regulation is a catastrophic civilizational mistake.

https://www.aei.org/commentary/social-and-physical-theories-of-technological-stagnation/

Vēl tāda nianse ka tā risku kontrole jau arī ir iespējama tikai tehnoloģiski.

Turpinu rakstu sēriju/ieskatu saistībā ar savu topošo grāmatu par psihiatriju Latvijā.

Šodien izpētīju, ka par bērnu psihiatrijas pacientiem, caurmērā, zinātniskajā literatūrā
min bērnus no 9 gadu vecuma. No tā vecuma bērns pats spēj raksturot savas izjūtas pietiekami
niansēti, lai viņa vēstīto varētu uzskatīt par "drošu ziņu", un tas būtu rakstāms pacienta lietā.

Personības traucējumu diagnostika attiecas arī uz bērniem no 9 - 18 gadu vecumam, taču
pētījumi rāda, ka pubertātes vecums ir laiks, kad jaunais cilvēks izmēģina
dažādus pielāgošanās mehānismus ("coping") realitātei.

Šajā laikā - 9 līdz 14 gadi, formāli skatoties, visvairāk cilvēku
atbilst kādam no personības traucējumu kritēriju aprakstiem.

Taču lielākā daļa cilvēku līdz 28 gadu vecumam atrod
efektīvākus afekta regulēšanas mehānismus un, ja tā var teikt, no
sava ne-efektīvā rakstura izaug.

No otras puses, tas nozīmē, ka, ja pēc 28 gadu vecuma aizvien ir kāds
personības traucējums, tad iespēja no tā izaugt ir relatīvi minimāla.

Dažādi psihoterapijas veidi palīdz dažādiem personības traucējumiem.

Tomēr, lai pacients kvalificētos terapijai, ir jābūt spējai verbalizēt
savas sajūtas un emocijas, tāpēc pacienti ar aleksitīmiju rada grūtības terapijai,
taču tas ir atkarīgs no terapeita, vai viņš/viņa prot iegūt informāciju
no šādiem pacientiem "aplinkus veidos". Īsāk sakot, tikai terapeita
kvalifikācija nosaka to, cik viņš/viņa spēj palīdzēt un kam.

Līdzīgi ir ar bērnu psihoterapiju. Terapeitam ir jāspēj izveidot
droša vide, drošas attiecības, cieņpilna komunikācija ("rapport"), lai veidotos
terapijas videi atbilstošs kontakts.

Ļoti daudz iespēju pēdējās divās desmitgadēs dod tehnoloģijas. Ar analīžu
rezultātiem var veikt korelācijas starp dažādu hormonu, kā serotonīns, dopamīns, dzimumhormoni, kortizols u.c. saistību
ar personības traucējumiem un traumatiskiem gadījumiem, kad pacients afekta stāvoklī dara vai mēģina izdarīt
destruktīvas darbības.

Tehnoloģijas nodrošina arī smadzeņu attēlu izpēti un citu instrumentāriju, kas dod papildus informāciju pacienta iztaujāšanai,
kas bērnu gadījumos var būt īpaši noderīgi.

Daudz ieguldījuma pēdējās desmitgadēs dod arī starpdisciplināri, medicīnas ietvaros, pētījumi.
Zīdaiņu pētīšana dod informāciju par iespējamo bērna raksturu, dod iespēju pievērst uzmanību
bērna potenciālajiem izaicinājumiem jau daudz agrāk, pirms bērns nonāk bērnudārzā.

Terapijas laikā bērnam jārada droša vide, kurā bērns atrodas emocionālā stāvoklī,
ko zīdaiņu pētnieki sauc par "pasaules izpētes stāvokli", kurā bērna fiziskās
un emocionālās vajadzības ir apmierinātas, un bērnam ir resurss un drošība
izpētei.

Tādejādi stāvokļi, kas tiek novēroti pie zīdaiņiem, tiek pārnesti uz pusaudžiem, un
nelabvēlīga vide mājās vai skolā tiek skaidrota kā viens no galvenajiem iemesliem grūtībām
mācīties. Lai arī izklausās pašsaprotami, paralēles ir daudz dziļākas un niansētākas zinātniskajā literatūrā.

Bērnu psihoterapijai var būt strauji un labi panākumi, ja atrod atbilstošu pieeju un speciālistu.
Mēdz pietikt tikai ar 16 terapijas reizēm (vienreiz nedēļā), lai bērnam izstāstītu, kāpēc viņš
vai viņa reaģē tā, kā reaģē, un tas ir ok, taču to var mainīt.

Ja bērns spēj jau 9 - 18 gadu vecumā nospraust sev terapijas mērķus un palikt tiem
stingri uzticīgs, tad terapijai ir liels pamats nest augļus.

Bērnu gadījumā bieži informācijas sniedzēji ir arī vecāki, klases audzinātāji un skolotāji, un/vai
interešu pulciņu vadītāji.

Kopaina veidojas, ja visi iesaistītie dara savu darbu atbildīgi
un ievēro anti-bulinga vadlīnijas savā ikdienā. Ja pamana bērnus, kuri neiekļaujas grupā vai
izrāda neapmierinātību ar grupas/telpas/klases vidi.

Tieši atbildīgs aprūpētājs ("caregiver") - pieaugušais visās bērna ikdienas vidēs ir stūrakmens
veselīgai personībai bērnā.

...

***

Šajā nodaļā laikam man kā skolotājam ir visvairāk ko teikt, tikai līdz šim es nebiju
šo visu pētījis no psihiatrijas skatpunkta.

šorīt redzēju, kā pa ceļam uz skolu trīs vidusskolēni stiepa.. lielu stūra vannu :D un ar sajūsmas saucieniem piesaistīja ceturto nesēju

Es bieži eju ēst rāmenu uz Ramen Riga, parasti ēdu cūku vai pīļu rāmenu, vienīgi mani dara bažīgu tas, ka tur visu laiku skan viens un tas pats City Pop dziesmu saraksts. Ja es tur strādātu, man jau sen būtu nelabi no Marijas Takeuči Plastic Love.

bija tāds Riga Open House, kad divas dienas varēja iet ekskursijās uz dažādām mājām un iestādēm arhitektūru lūkoties. riktīgi nostaigājāmies, bet bijām Rūpnīcas Veldzes pagrabos (nav mana estētika), Tabakas Namā, Arhitektu namā, Arhitektūras muzejā (šis nu tāds nekāds, gaidīju vairāk un izbesījos, jo tur stūrī bija lilijas, pēc tam staigāju nošņurkusi), ļoti patika krāsnis tajā muzejā, mūs ieveda arī hiroja daļā un pagraba kafejnīca ir perfekta laika kapsula filmām u.tml. ja vajag filmēt bandītu midzeni - Gaujas stūra dīvāni, bārs ar vitrāžām, koka un flīžu galds (flīzes no Ministru kabineta, arhitekti ir vācēji - visu ko labu un vecu met ārā, aizstiepj uz kādu iestādi un paglabā, baigi forši!), otrajā dienā uz Rūpnīcas Lenta jauno projektu - man tur patika, labāk, protams, koka māja, bet virs kafūža arī būs forši, tad uz Hanzas Peronu - bija arī arhitekte un man tur ļoti patika gan kā uztaisīts, gan tā filozofija, ja sabiezēšu, gribētu lai viņi man būvē vai atjauno. un Roche nams ļoti patika, jo īpaši terase un māksla un ka to māju pacēla par 57 cm itāļu meistari divu nedēļu laikā ar pāļiem jo stūris bija nosēdies, jo zem mājas ir kūdras burbulis, tas bija interesanti

atziņas - man ļoti patīk Lodes ķieģeļi interjeros - gan LKA, gan Lentē un tā koraļļu rozā krāsa, kas NRJA projektos laika topā. gidi, nabadziņi, bija ļoti uztraukušies, bet visi tika galā un bija forši. cerams nākamajā gadā atkal notiks, vērtīgs pasākums

Labirints - tas ir kaut kas! meitenēm arī patika. 'nu labi mammu, kad citreiz rādīs, es iešu ar Tevi uz to filmu' man saka dēls, kas šoreiz palika mājās. 'es arī iešu, gribu redzēt vēl vienu reizi' saka nr.2

mūsu rindā es biju vienīgā, kas dziedāja līdzi visām dziesmām un kā katru reizi - šodien gribas pucēties, vēlams ar žabo (un man pat daži ir, uz Placebo vilku!)

To mēs tagad Francijā, Spānijā, Itālijā utt redzam

https://jauns.lv/raksts/arzemes/734704-francijas-nemieru-spilgtakie-varoni-kreisie-palestinas-aizstavji-un-izbijusi-komunisti-tadu-netrukst-ari-latvija

/Palestīniešu atbalstītāju protesti ir izraisījuši grautiņus arī iepriekš citur Eiropā un pasaulē. Turklāt organizācijas, kas aizraujas ar galēji kreisām, uz komunismu tendētām idejām, ir aktīvas arī Latvijā. To vidū aktuāls ir arī atbalsts palestīniešiem, kas parasti izpaužas salīdzinoši vāji apmeklētās ielu demonstrācijās. Starp šīm organizācijām ir gan nereģistrētā kustība “Par brīvu Palestīnu” un tā dēvētā “Maiznīca”, gan arī politiskās partijas “Progresīvie” jauniešu organizācija “Protests”./

pamodos nogulējusi sānu un izžuvusi un ilgi nesapratu cik ir pulkstens un ir vecais laiks vai jaunais un kurš pulkstens rāda pareizi - vai vīrs pārgrozīja vakarā vai grozīs no rīta


māņi, viss tikai māņi, nav cita laika kā tagad :D

Beidzam lietot kauninošus/ stigmatizējošus terminus:

https://brusselssignal.eu/2026/05/swedish-government-drops-concept-of-islamophobia/

The Moderate Party minister told parliamentarians that the term risks equating legitimate criticism of religious doctrine or Islamist political movements with irrational hatred or “anti-Muslim racism”.

pūspapiesamodušāmies.

zazis histēriski mēģina ievietot manā zurnālā sekojoša satura komentu:

//tu nezini kā cilvēce tūkstošiem gadu ir cepusi maizi, bet
nekompetents esmu es. :D
//

Es nezinu kas viņam noticis, laikam uzmanības deficīts.

P.S. Zazis ir cilvēks kurš mani savā žurnālā ir nobanojis bet zazis kategoriski nevar iztikt bez spamošanas manījā.

Bet nu jā tā jau ir vegāniem raksturīgā lieta, viņi nevar neklaigāt par savu vegānismu.

jaunā nba sezona ir uzsākusies visai jautri
teiksim, ar ne visai garā un saprātā izcilajiem ņujorkas faniem, kas lebronam taurēja "tu neesi mums vajadzīgs, vācies uz saviem pāķiem un kanādu"
jāsaka, ka "i'm from midwest, ohio, baby" laikam kļūs par sezonas galveno saukli
a tā, man ļoti patīk šāda filadelfija, un būs interesanti sekot

par citiem
nu, bostonu tagad velk šarlatāns ar odesas kateiņa cepuri galvā teitums, pieredzējušais leitnanta šmita dēls pols džordžs un krietni padzīvojušais putnu, it sevišķi zosu, cienītājs vaits
parīzes dakaras autorallijā neuzvarēs, toties visus apčakarēs
sanantonio izskatās krietni jēlāka, kā tai vajadzētu būt, neizslēdzu GM vai trenera maiņu sezonas beigās
detroita esošajā stāvoklī nekādā, bļ, konferences finālā nespēlēs
atšķirībā no knicks, ļoti jau labs pagaidām izskatās džošs hārts

kā uz favorītiem es liktu uz oklu vai minesotu
pēdējiem tomēr ir atkal izsalcis cilvēkēdājs
te vēl vieta aņukam par nuggets, bet lai izpaliek

Vakar Aleponijā notika mans organizētais neordinārais impro elektroģitāras vakars. Uzstājās Jurijs Santalovs, Aleksandrs Aleksandrovs un es - rūdīti Rīgas pagrīdes slepkavas ar pusmūža pieredzi. Centīšos ietērpt vārdos šo pieredzi, apzinoties, ka vārdi drīzāk atņems tai pilnību, nekā saprotami izklās to lasītājam no malas.

Skaņojoties mēs visi trīs sākām runāt par to, cik lielu trauksmi izjutām visu nedēļu un ka nemaz nevēlējāmies šeit būt. Man liekas, ka šī brālīgā nastas apzināšanās katram no mums palīdzēja nedaudz atvērties.

Pirmo reizi tik tiešā formā piedzīvoju, kā cilvēks uz skatuves kļūst par GODHEAD INCARNATE. Absolūta koherence, tehnikas un iztēles maksimums. Aleksandrovs transcendēja savu cilvēka formu un sāka translēt mūzikas vēsturi, taču ačgārni - no dekonstrukcijas uz konstruktīvo mūziku, līdz pat gaumīgiem popūrija elementiem. Viņš nospēlēja potentāko solo impro koncertu el. ģitāras vēsturē. Es nespēju izteikt vārdos šo izjūtu, šo smalkjūtību, šo dziļumu, šo efektu ekselenci, šo aktiermākslas niansi. Šo pilnību. Vairākas reizes attapos, ka esmu saķēris galvu, lai tā neaizripo.

Jutos tik humbled by the presence of divine light. Nenormālākā iedvesma.

If only you knew how bad things really are.

Dienās aprit gads, kopš pārtraucu ikdienā lietot visas man zināmās atkarību izraisošās vielas.

O! Replay.lv var noskatīties Melanholiju un Dejotāju tumsā. un es vēl neesmu izgājusi cauri visam filmu katalogam

un vēl savvaļa man mašīnai zem kapota uz motora bija noglabājusi maizīti priekšdienām :D

atvedu sīkas uz mazpilsētu, izcepu vakariņām kartupeļus air fryerī, kamēr izkasījos jau krēslo un tad ozrādās, ka nedeg atpakaļgaita. pacietīgi spaidīju bremzi un ko nu tur vajadzēja kamēr tēvs činī un uzkāros pie 'ieslēdz gabarītus' :D
beigās tāpat pa tumsu dabūšu braukt mājās

Citēju:

/A tā vispār globāli vajag anarhiju. Visa šitā nācijvalstu būšana ir debils bulšits kaut kāds. Nahui to visu!/

Tikai anarhijā Mranarham nebūs viņs smalko vegānproduktu, būs jāķer un jāēd žurkas.