vanadium - Komentāri

Lielākajai daļai jāpiekrīt, izņemot fizisko ietekmēšanu, kas manā pieredzē nav gadījusies. Bet ir tā, ka pirmajos kursos cenšas psiholoģiski salauzt - liek ļoti daudz kolokvijus pēc kārtas, uz katru nodarbību jāiemācās liels apjoms, viss sastumts vienā čupā - tieši visvērtīgākais info, kas jāzina (anatomija, fizioloģija utt) un ko tieši būtu lēnāk jāsagremo, imo. Daudz kas tiek veikts tā, lai programma no ārpuses izskatītos pievilcīga - internetā var lasīt, kā anatomijas nodarbībās preparē audus un notiek cēla mācīšanās, kaut realitātē mums 1.5 gadu bija jāiekaļ tie termini un pēdējā nodarbībā steidzīgi aizveda ķekša pēc preparēt (lai skaitītos ka esam to darījuši) un lielais grand eksāmens bija testa veidā ar tikai pēdējā semestra vielu (nervi, asinsvadi) nepajautājot neko par pirmā gada vielu (kauli, muskuļi, orgāni utt). Pasniedzēji tev kosntanti jautā, ko tu te vispār dari. Vissvarīgako priekšmetu - fizioloģiju - nolasa postpadomju pasniedzēji, kuri šķiet sametuši random nestrukturētu staffu 200 slaidu lekcijā, kuru pats nesaproti. Tev vnk atliek lasīt ārzemju grāmatas (kuras ir perfektas btw un liek atgūt azartu par medicīnu) - bet beigās kolokvijā tev jau jautās par vielu no tās haotiskās lekcijas nevis no ārzemju grāmatām. (Vēl trakāk ja starp lekciju un grāmatu ir pretrunas). Plus laiku zog visādi useless priekšmeti kā medicīniskā fizika, kura pati par sevi būtu interesanta, bet priekšmets realitātē sastāv no virpusēja laboratorijas darba kur tu automātiski ievadi excelī ciparus, izveido līkni un beigās nesaproti kāda no tā visa bija jēga, bet tev ir ieskaitīts un tagad tu vari braukt mājās 20:00 lasīt to lielo anatomijas blāķi. Bet tev reāli nāk miegs jo visa diena pavadīta vnk atsēžot nodarbībā, kur barely kaut ko pastāsta.
3.kursā, kad sākas patoloģisko, klīnisko mācību apguve - tas viss it kā apvēršas - paliek daudz vieglāk, daudz vairāk laika, bet nav tas par ko es sapņoju - ka mācīs kā attīstās konkrēta slimība vai problēma (ļoti nosacīti to apskata) - bet vieni vienīgi simptomi, vēsturu rakstīšana, sausas vadlīnijas, zāļu devas. Ļoti daudz automātiskas iekalšanas, bez iespējas domāt (kas tieši man uzdzen depresso).
Es tiešām negribu special treatment, man pašai besī slinki cilvēki, bet sistēmu ir jāpārtaisa pēc rietumvalstu standartiem, jāsakoncentrē tie atšķaidītie nevajadzīgie priekšmeti (med.vēsture, vides medicīna) un jāizvelk garumā tie svarīgie priekšmeti (fizio, anatomija utt.) un tad viss būtu pārdomātāk.