Pašreiz es mēģinu vairāk revidēt tās ilūzijas, kas vērstas pret sevi. Mēģinu revidēt paštēlu – kur ir mana iedoma, kur es iedomājos sevi labāku esam un kur es, savukārt, veltīgi sevi noniecinu.

“Attaisnojumus, lai pēc iespējas ilgāk uzkavētos ierastajā nevienlīdzības komfortā, var atrast tūkstošiem, un nereti daudzi no mums savu dzīvi tam vien arī velta — nevis lai dzīvotu, bet lai rastu aizbildinājumu tam, kāpēc nedzīvo.”

un es patiešām domāju ka – it`s not so much staying alive as staying human, that`s important.

Briesmīgākais ir stulbums un tukšums.
Ir tādi cilvēki – tikko apsēdies, tev jau ir slikti. Ir tādi, ar kuriem esmu gatava būt kopā kompānijā, bet nevaru iedomāties kaut ko darīt divatā. Tad man liekas, ka apzogu sevi un metu zemē savu laiku. Ir tik daudz dažādu cilvēku grupu un veidu kā es viņus sarindoju, savienoju, kur es katru novietoju. Ir cilvēki, kurus es pirmo reizi satieku un zinu, ka ir saistība no iepriekšējām dzīvēm un es ļoti labi ar viņu jūtos. Varu pavadīt daudz laika kopā un tas nemaz netraucē. Bet ar visiem protams tā nav.
Kas ir tas, kas savieno cilvēkus? Šeit es atmetu biznesa kontaktus, vai cilvēkus ar kuriem ir vienkārši jākontaktējas dažādu darījumu un lietu dēļ. Šeit paliek tikai paziņas un draugi. Cilvēki nāk un aiziet. Daži paliek un uzkavējas.
Bet kas liek paciest tos cilvēkus, kuru klātbūtnē nejūtamies labi? Vai tiešām baidāmies aizvainot un tāpēc paši ciešam un apzogam sevi? Varētu jau naivi ticēt, ka katrs cilvēks tev kaut ko dod šajā dzīvē un laikā kamēr viņš mitinās tev tuvumā. Bet kāpēc uzsūkt un paņēmt no otra to slikto pieredzi, ja var apstāties, iet pa citu ceļu un vairot labo? Skatoties uz cilvēkiem, kas man iet līdzās ļoti nākas izvērtēt to, kura klātbūtnē es jūtos patiešām labi, un kurus es satieku ar piespiešanos. Bet ir arī tādi, ko var satikt ik pa laikam un ir labi. Pietiek! Vai nesatikt nemaz un ir labi. Jo vienkārši pietiek.

"Vēl tas varēja būt stāsts par skatienu satikšanos, par skatienu krustugunīm, par skatienu dejām un skatienu glāstiem."

Kamēr slimoju par māju un nespēju paelpot atradu lielisku vegan un organic produktu mājaslapu un iztērēju kaudzi naudas. Tagad gaidu piegādi, lai nedēļas nogalē varētu eksperimentēt un iepriecināt savu novārgušo ķermeni ar veselīgām kalorijām. Rīt jau atpakaļ uz darbu un nebūs man dūnu segu ērtumi dienas garumā vairāk, bet tas ir tieši tas, kas man ir vajadzīgs. Novirzīt sevi no pārlieku lielas domāšanas/izdomāšanas. Kautkādam grafikam tomēr ir jābūt dzīvē (I mean, manā), lai es galīgi neizdegtu un nepadotos. Laiks sev un laiks citiem. Toties šovakar mums skan Pink Floyd un ir upeņu tēja ar upeņu balzāmu. Nekas manai imūnsistēmai nav palīdzējis vairāk kā upeņu balzāms.

Cilvēki pēc savas dziļākās būtības tomēr ir egoisti un visu darīs savu pirmatnējo tieksmju vadīti.

Rītdien sākas noslēdzošais gads universitātē un pēctam tikai disertācija būs palikusi. 24 nedēļas teorijas un bibliotēkas un negulētas naktis pirms termiņiem, jo ganjau atkal nesaņemšos būt organizēta.

Rīti paliek arvien tumšāki un tumšāki un ir arvien grūtāk piecelties. Enerģijas līmenis vēl turās. Un joprojām no rītiem man ir laiks svaigai ingvera tēja un 20 minūšu jogai.

Darbā mani viss mazliet dzen izmisumā. Galvenokārt jau cilvēki un common sense trūkums itkā profesionālos cilvēkos. Abi mani puikas ir atpakaļ no brīvdienām, kas nozīmē vismaz nelielu cheering up starp projektiem un darbiem.

Man ir tik ļoti daudz pie sevis vēl jāpiestrādā. Itsevišķi uz i am enough. Bez salīdzināšanas ar citiem. Man tik ļoti riebjas tā iekšējā salīdzināšana. Un man darbā ir uzradusies miss know it all meitene (graduate) kas man vienkārši krīt uz nerviem. Bet tā ir mana personīgā problēma nevis viņas.

Vegāniskais dzīves veids mazliet vairāk enerģijas ir devis. Un mans ādas apdegums ir tikpat kā nogājis un jau sāku izskatīties kā cilvēks un nav neērti sabiedrībā iziet. Here you go - be careful when using benzoyl peroxide krēmu uz aknes. Samaksāju ļoti dārgi par šo ārsta izrakstīto recepti. Toties sejas āda uzlabojas lēnām.
Visam savs laiks.

Toties rīti ir burvīgi skaisti. Ar miglu, pasteļkrāsu saullēktu un dzestru gaisu. Tādos rītos traukties pa šoseju ir bauda. Tādos brīžos man ļoti patīk dzīvot.

Pēc četru stundu tīrīšanas un kārtošanas ir atdoti prom četri milzīgi maisi ar drēbēm. Skapī ir daudz brīvas vietas un viss ir sašķirots. Kas attiecas uz pārējo - drēbes pirkt online kamēr dzeru kafiju dūnu segu ērtumos man nevajag. Jānovalkā viss tas kas sakrājies. Rīt būs apavu izšķirošanas diena un visas liekās makalatūras un tad man būs vairāk elpojamas vietas. Pirms semestra sākuma gribu visu sev apkārt nokārtot, jo atceroties pagājušo gadu mani brīvie brīži tiks pavadīti pie teorijas grāmatām un rakstot esejas.