šodien man vienkārši gribās sakārtot savu apkārtni, dzert zāļu tēju un klausīties skaļu mūziku. beidzot ir jāpieķerās drēbju izšķirošanai un sakārtošanai, jo skapī vairs nav vietas nekam un viss izmētāts tik ļoti, ka pat atrast mīļāko džemperi ir neiespējamā misija. visu lieko ārā. gribu vairāk vietas. gribu vairāk brīvas telpas.

Uzdaavinaaju shodienu sev.Seedeeju vegaanu kafejniicaa Notingemaa un lasiiju graamatu. Staigaaju pa parku un independent artist veikaliem. Izsleedzu domaashanu, izsleedzu emocijas un vienkaarshi baudiiju sauli. Taadas dienas sev ir tik ljoti nepiecieshamas. Un arii vakars man ir sev pashai, kas noziimee kaadu lielisku filmu un greipfruutu piena vannu ar kaadu mieriigu TED talk fonam. Un tad es taisiishu tofu scramble ar tomaatiem un citiem zaljumiem un turpinaashu lasiit graamatas. Neko citu man shovakar nevajag.

Pa astoņpadsmit brīvām dienām darbā ir ienākuši tieši 164 ēpasti. Divas kafijas vēlāk es izšķiroju svarīgākos un lēnām klabināju atbildes. Toties pēcpusdienā tiku redzēt savus foršos puikas un runāt par brīvdienām un laisko dzīvi.

Uzvārīju piparmētru tēju, no tām piparmētrām, kas izaugušas podiņā uz palodzes un sildos. Pirmais septembris atnesis ir aukstu gaisu un nosalušas pēdas. Toties brīvdienu iedvesma vēl aizvien ir manī. Un šorīt es piecēlos laicīgi, lai varētu saulei austot pastaipīties uz paklāja un paklausīties mūziku. Uzvārīt ingvera tēju un uztaisīt vegan breakfast.

Pat aizstūmu sevi līdz sporta zālei visus muskuļus izkustināt un mājās skrienot galvu izvēdināt.

Pavisam mierīga diena. Lēnām miegu ciet. Grāmatas ko atvedu no latvijas stāv kaudzītē pie gultas un gaida lasīšanu.
Vēl man gribās nopirkt linu dvieli kurā slaucīties pēc rīta dušas.

Naktīs braukt ar riteni pa Kopenhāgenas ielām un ik pa laikam piestāt kādā bārā. No rītiem ēst kruasānus piemājas kafejnīcā un dzert baltu kafiju. Pārbraukt pāri tiltam uz Zviedrijas Malmo un lasīt grāmatu klusā parka. Un pavisam aizmirst kurā pasaules malā es atrodos. Peldēties ezerā, meža vidū un zem zvaigznēm manās mīļajās mājās. Staigāt pa saulē sasilušu Rīgas bruģi. Neskatīties pulkstenī, aizmirst dienu nosaukumus. Manas astoņpadsmit brīvības dienas. Bezrūpības dienas. Kaut kā savu iekšējo negaisu tomēr savaldīju. Jūtos tik ļoti mierīgāk un iedvesmota dzīvot labāk. Labāk pret sevi, I mean.

Augusts šeit ir pielijis, bet silts. Pelēkas debesis un tumši vakari. Toties drīz sāksies my favourite indian summer un dzīvei būs citas krāsas. Man vienmēr ir patikusi atvasara. Es vienmēr cepju pankūkas ar melleņu ievārījumu un dzeru vasarā salasīto tēju.

Rīt es atgriezīšu sevi tai lielajai pasaulei.

Man bija vajadzīga šī nedēļa prom. Ļoti, ļoti.

Staigāju pa vecpilsētu šodien un sildījos saulē. Jutos tāda pavisam izmesta no ligzdas. Viens lielisks puisis spēlēja ģitāru un visas dziesmas tādas ļoti piemērotas manam garastāvoklim. Aizsēdējos turpat uz saulē sasiluša bruģa. Pīpēju savu āboltabaku un klausījos. Neko citu man šodien laikam arī nevajadzēja. Viss pārējais bija tikai fonam.

Peldēties saulrietā ar savu mīļako draudzeni ir lieliski. Un tad aizbraukt, iemērkt pēdas siltā gaujā un uzpīpēt. Ir tādi cilvēki, kurus nesatiec mēnēšiem vai pat gadiem, bet kad satiec tu sāc tajā pašā vietā kur atstāji. Tādas draudzības ir lieliskas.

Ir vienkārši burvīgi aizbraukt uz ezeru pusnaktī un peldēties zem zvaigznēm. Tas ir viens no tiem pasakainajiem brīžiem, kad viss mazliet apstājas. Tu vienkārši peldi, elpo un skaties zvaigžņu pilnās debesīs.

Dzīvoju galējībās.
No sava klusuma izvilkos līdz vietējai ballīšu vietai un atgriezos mājās sešos no rīta, kad pirmie putni jau sen bija pamodušies un ielas bija pavisam tukšas. Toties pamodos ar paģirām un vēl vairāk mess inside.

šovakar manā mazmiestā spēlē visādas jaunību dienas grupas un ir tāda skaista pievakare, bet man ļoti negribās iet vienai. jo es šeit nevienu vairs nezinu un ar alkaholu šodien neēsmu draudzīgās attiecībās. man vienkārši gribētos kādu ar ko sēdēt pagalmā, klausīties mūzikā un dzert zāļu tēju un skatīties zvaigznēs. varbūt kad satumsīs es saņemšos un iziešu paelpot gaisu aiz savām komforta sienām. tomēr klusums arī ir diezgan mīļš.