Naktīs braukt ar riteni pa Kopenhāgenas ielām un ik pa laikam piestāt kādā bārā. No rītiem ēst kruasānus piemājas kafejnīcā un dzert baltu kafiju. Pārbraukt pāri tiltam uz Zviedrijas Malmo un lasīt grāmatu klusā parka. Un pavisam aizmirst kurā pasaules malā es atrodos. Peldēties ezerā, meža vidū un zem zvaigznēm manās mīļajās mājās. Staigāt pa saulē sasilušu Rīgas bruģi. Neskatīties pulkstenī, aizmirst dienu nosaukumus. Manas astoņpadsmit brīvības dienas. Bezrūpības dienas. Kaut kā savu iekšējo negaisu tomēr savaldīju. Jūtos tik ļoti mierīgāk un iedvesmota dzīvot labāk. Labāk pret sevi, I mean.

Augusts šeit ir pielijis, bet silts. Pelēkas debesis un tumši vakari. Toties drīz sāksies my favourite indian summer un dzīvei būs citas krāsas. Man vienmēr ir patikusi atvasara. Es vienmēr cepju pankūkas ar melleņu ievārījumu un dzeru vasarā salasīto tēju.

Rīt es atgriezīšu sevi tai lielajai pasaulei.