Cilvēki pēc savas dziļākās būtības tomēr ir egoisti un visu darīs savu pirmatnējo tieksmju vadīti.

Rītdien sākas noslēdzošais gads universitātē un pēctam tikai disertācija būs palikusi. 24 nedēļas teorijas un bibliotēkas un negulētas naktis pirms termiņiem, jo ganjau atkal nesaņemšos būt organizēta.

Rīti paliek arvien tumšāki un tumšāki un ir arvien grūtāk piecelties. Enerģijas līmenis vēl turās. Un joprojām no rītiem man ir laiks svaigai ingvera tēja un 20 minūšu jogai.

Darbā mani viss mazliet dzen izmisumā. Galvenokārt jau cilvēki un common sense trūkums itkā profesionālos cilvēkos. Abi mani puikas ir atpakaļ no brīvdienām, kas nozīmē vismaz nelielu cheering up starp projektiem un darbiem.

Man ir tik ļoti daudz pie sevis vēl jāpiestrādā. Itsevišķi uz i am enough. Bez salīdzināšanas ar citiem. Man tik ļoti riebjas tā iekšējā salīdzināšana. Un man darbā ir uzradusies miss know it all meitene (graduate) kas man vienkārši krīt uz nerviem. Bet tā ir mana personīgā problēma nevis viņas.

Vegāniskais dzīves veids mazliet vairāk enerģijas ir devis. Un mans ādas apdegums ir tikpat kā nogājis un jau sāku izskatīties kā cilvēks un nav neērti sabiedrībā iziet. Here you go - be careful when using benzoyl peroxide krēmu uz aknes. Samaksāju ļoti dārgi par šo ārsta izrakstīto recepti. Toties sejas āda uzlabojas lēnām.
Visam savs laiks.

Dzimšanas dienas pavadīta siltos dūnu segu ērtumos. Skatoties filmas. Ļoti daudz ēdot un sevi ļoti lutinot. Nesatiku nevienu pašu cilvēku, ja neskaita manu slimo vīrieti, kurš tikai guļ un bez maz vai mirst. Un tas bija tieši laikā. Bez nekādas komunikācijas.
Tā nu savu jauno gadu iesāku pavisam klusi un mierīgi. Vēljoprojām velku kopsavilkumus un piedomāju par to visu jauno. Šis gads tāds personiskāks būs. Vairāk sevi un mazāk citu.

Ļoti garšīga padzēriena recepte un sejas ādai arī ļoti patīk.

1. kivi + zemenes + ūdens
2. greipfrūts + citrons + laims + gurķis + piparmētru lapas + ūdens

Darba nedēļa lēnām velkas. Šonedēļ iegadījušies darbi, kas prasa nenormālu koncentrēšanos un blenšanu datora ekrānā un mazu kustēšanās devu (līdz virtuvei pēc kafijas un atpakaļ). Ļoti liela motivācija ir šo pabeigt, lai atpakaļ pie sava ierastā ritma tiktu un varētu skraidīt apkārt un iesaistīties jaunos projektos.

So far, esmu bijusi pavisam laba pret sevi. Vakardienas migrēna no rīta bija pazudusi un nekādas nelabuma pazīmes vairs nebija. Organisms lēnām attīrās.

Pēdējo nedēļu laikā kaut kas ir pilnīgi sabojājies un nogājis greizi manā ķermenī. Kaut kas tik ļoti ķermenim nepatīk un kaut kādā veidā esmu nodarījusi pāri. Vēdera sāpes un neizturama dedzināšana teju katru otro dienu. Mamma atsūtīja profilakses zāles un viena mēneša kursu, lai mazliet vairāk balansētu visu. Tad nu vismaz pēdējās dienas vairs nav tik traki un gluži pat dzīvojami. Tomēr tās iekšējās, nepatīkamās sāpes vēl sajūtu līmenī dzīvo. Nekas neko neuzrāda, esmu izlasīju dažādu slimību aprakstus, bet neviens no tiem nav tas, kas manī notiek. Dzeru zāļu tējas un detoksēju sevi ārā. Seja arī noklāta sāpīgiem un nepatīkamiem izaugumiem. Pilns ar baktērijām manī ir uzradies. Un vienīgā saprātīgā ideja ir, bojāta iekšējā zarnu un kunģa kārta. Kas pats par sevi jau izklausās briesmīgi. Bet es turos. Cenšos izprast cēloņus un saprast, kas ir nogājis greizi. Vislabākais risinājums šobrīd šķiet uzturā lietot vismaz 80 procentus alkine produktus un tikai 20 procentus acid produktus. Esmu izpētījusi tik daudz literatūrs un šis šķiet vissaprātīgākais. Reducēt skābes līmeni sevī. Ķermenis kaut ko pieprasa un kaut kas trūkst.
Lēnām sāku atteikties no visām sadzīviskajām lietām, kurās ir iekšā ķīmija. Ķermeņkopšanas plaukts jau ir viss izrevidēts. Princips - less is more - from now on. Laigan kosmētiku pats par sevi ikdienā daudz nelietoju. Aprobežojos tik vien kā ar bb krēmu, skropstu tušu un lūpu balzāmu, bet viss pārējais jau tomēr paliek. Losjoni, dušas želejas un šampūni utt. Kad es tā patiešām sāku iedziļināties, kas ir to visu produktu sastāvā, es gandrīz paģību. Nav brīnums, ka mans ķermenis jūtās tik ļoti nelaimīgs. Esmu sarakstījusi lietas no kurām noteikti ir jāizvairās un mēģināšu atrast aizstājējus ar tikai dažām sastāvdaļām. Un aizstāt daudz ko ar tradiconālajām metodēm - home made stuff. Bet tas man vēl ir jāpapēta.
Gribu vairāk organisko un zaļo. Gribu atpakaļ pie dabas. Atpakaļ pie sevis. Tā ir mana vislabākā vieta. Laimīgs ķermenis. Apmierināts prāts. Mierīga es.

Atvaļinājums ir beidzies. Divpadsmit karstas vasaras dienas ir pavadītas Latvijā. Pie dabas jutos kā mājās. Celties piecos. Ar basām kājām iet cauri mežam un pļavai uz ezeru peldēt. Un ezers kā spogulis. Tik tīīīīīrs. Un apkārt neviena paša. Tikai mežs, putni un debesis. Tajos brīžos tā ļoti labi paliek. Tāds spēks. Daba ir mana vislielākā iedvesma un enerģijas avots.
Karstuma un bezvēja piesūkušās dienas. Izpūruši mati un vīns vakaros ar draudzeni turpat pļavā.
Rīgas trend vietas izstaigātas. Cilvēki apskatīti un skyline bāra saulriets pār pilsētu izbaudīts. Tādas skaistas un spēcinošas dienas. Ieelpoju sevī ko ļoti svarīgu. Tāda pavisam cita enerģija manī ienāca. Tagad gan man ir nogurums. Izkrāmētas somas. Kafija. Sāpoša galva no lidojuma un noguruma. Bet iekšā viss tā patīkami kņud. Visādas domas ķeras. Šis man tik ļoti palīdzēja mazliet atmosties. Latvijas vasaru nebiju baudījusi četrus gadus. Veselus četrus gadus. Un tad tagad atvērās. Pavērās. Manas iekšējās slūžas.
Ar visiem agrajiem saullēktiem, basām kājām un nesteidzīgiem, klusiem rītiem. Izgulet tikai nogurumu un atvērties.