roskild
21 Decembris 2016 @ 05:40
 
Lidosta. Melna kafija. Muuzika. Graamata. Apkaart kaadas latvieshu balsis. Pagriezhu muuziku skaljaak. Miegojos. Mazliet skumstu un ir mazliet vienalga. Typical.
 
 
roskild
19 Decembris 2016 @ 17:26
 
Rītu iesāku ar zobārstu un two fillings. Kas nozīmēja to ka visu pirmo dienas daļu pavadīju ar pilnīgi nejūtīgu seju, nespējot pasmaidīt, iedzert kafiju un paēst.
Toties šovakar esmu beidzot saņēmusies sapakot visas dāvanas un sarakstīt pastkartes darba puikām. Vienīgā tradīcija ko vēlos paturēt. Viņiem prieks un pašai prieks.

Trešdien lidoju prom un manī vairs nav nekādas sajūtas par šo visu. Es vienkārši gribu prom. Jebkur. Jo es negribu dīlot ar savu ikdienu un dzīvi it nemaz.
 
 
roskild
17 Decembris 2016 @ 13:36
 
Man pēdējā laikā ir ļoti, ļoti reālistiski sapņi. Ir grūti atšķirt, kas ir bijis just a dream un, kas ir noticis pa īstam.
Sapņos man ir sarunas ar cilvēkiem un tik īstas, kad dažkārt tās robežas nojūk un, kad satieku konkrētos cilvēkus dzīvē es turpinu sarunas,
kas nekad nav eksistējušas un tad ir tāds mazliet awkward moment.
Džintoniki un vīna glāzes visas robežas vēl vairāk sapludina. Man nekad nav bijuši tik reālistiski sapņi...prātā kaut kas notiek.
Kaut kur dziļi sevī tās atbildes jau ir, bet es nespēju iedziļināties tajā visā vēl. Es zinu, ka man vajadzētu vienkārši apsēsties un mazliet sevi piekārtot.
Bet man nav spēka tam visam. Im going with the flow. Un varbūt tieši tāpēc es esmu tur kur esmu.
 
 
roskild
17 Decembris 2016 @ 10:47
 
Melna kafija. Vēli sestdienu rīti. Nekur nav jāiet un nekur nav jābūt. Pidžama all day. 

Ir grūti atsākt rakstīt pēc ilgām klusuma pauzēm. Vārdi neliekās kopā. Es izdzēšu atmiņas. 
 
 
roskild
14 Decembris 2016 @ 18:47
 
Pēc tieši nedēļas es sēdēšu kādā Rīgas bārā un dzeršu kādu kokteili. Šogad man ļoti negribās braukt uz Latviju. Bet varbūt tieši tas man ir vajadzīgs.
Man vairs īsti nav neviena ko ļoti gribētos satikt Latvijā. Visi ir izmētāti pa pasauli. Bet iedzert ar māsu gan man gribās. Un palasīt grāmatas pilnīgā klusumā un nedaudz pagulēt.
Bet pagaidām ir totāla ballīšu sezona un katru dienu kaut kas notiek un var mierīgi dzert katru dienu without any guilt jo festive season.
 
 
roskild
10 Decembris 2016 @ 14:36
 
Esmu bijusi (well...joprojām esmu) ļoti slinka uz rakstīšanu cibā pēdējā laikā. Un tik ļoti gribās visu pastāstīt un pierakstīt, bet vārdi neliekās kopā. Gribās vienkārši pateikt, ka viss notiek. 
Sākot ar lielisko cibas meiteņu ballīti pie userinfoneoplasm ar lieliskajām userinfobrittany un userinfokakjux . Ballīte bija tieši laikā un ļoti vajadzīga. Brittany taisītie džintoniki bija garšīgi un 
Neo taisītās brokastis ļoti izglāba mani nākamajā rītā, 

Iesniedzu disertācijas pirmo daļu. Ļoti sadzēros džintoniku ceturdien ar saviem darba puikām un vakardien jutos diezgan briesmīgi. 

Toties šodien piecēlos ļoti agri un satīrīju savu midziņu. Aizgāju paskriet un uztaisīju vegan breakfast. Mazliet brīdis atelpai, ar melnu kafiju un cibas ierakstiem. 

Man šovakar ir christmas party. Es vēl neesmu izlēmusi vai došos jo būt anti social šodien šķiet ļoti piemēroti. 

Typical English rain aiz loga, tieši tāda pēcpusdiena kad uztaisīt bubble bath un ieliet glāzi vīna. Ir tāda ļoti liela cīņa ar sevi iekšā un domās. Un es nespēju to visu sakārtot. 
Es vienkārši atļauju tam juceklim tur būt un izlikties, ka viss ir labi and ordinary.  







 
 
roskild
29 Novembris 2016 @ 09:21
 
Un es rītdien braukšu uz Mančesteru klausīties Frightened Rabbit un staigāt pa pilsētu. Mid-week escape!
Man ir jāiesniedz disertācijas proposal piektdien un man ir tik ļoti milzīgs motivācijas trūkums. Sēžu, blenžu ekrānā un klausos mūziku fonā.
Es nespēju noticēt, ka tūlīt, tūlīt jau ir decembris. Galvā aizvien ir totāls juceklis un es nespēju to visu sakārtot. Tā vietā es izliekos, ka viss ir kārtībā un ignorēju visas savas domas.

Dzeru melnu kafiju un ēdu brokastis un es netaisos pamest savu silto midziņu vismaz līdz pusdienlaikam. Tieši tik vienkārši.
 
 
roskild
16 Novembris 2016 @ 21:19
 
Uzrakstīju veselu paragrāfu un netīšām izdzēsu. Oh well. Vismaz izrakstīt to visu dranķību ārā mazliet palīdzēja.

Īsumā - esmu nogurusi no nepārtrauktas strādāšanas, disertācijas rakstīšanas un motivācijas meklēšanas. Man gribās īstas sarunas par bailēm, neziņu, self-esteem, space, philosophy. Par visu un neko. Man ir apikuši visi small talk un english banter. Man vienkārši gribās uzvārīt karstvīnu un runāties līdz rītam. Džintoniks arī der.

Tā vietā es strādāju pārāk ilgi, prokrastinēju un mēģinu rakstīt disertāciju.
 
 
roskild
31 Oktobris 2016 @ 20:47
 
Palaidu.
 
 
roskild
26 Oktobris 2016 @ 20:59
 
I told you, I’m fine.” Hermione said. “You know – fucked up, insecure, neurotic and emotional.

Es nezinu no kurienes šitais nāk, bet man diezgan ļoti patīk.