Rītu iesāku ar zobārstu un two fillings. Kas nozīmēja to ka visu pirmo dienas daļu pavadīju ar pilnīgi nejūtīgu seju, nespējot pasmaidīt, iedzert kafiju un paēst.
Toties šovakar esmu beidzot saņēmusies sapakot visas dāvanas un sarakstīt pastkartes darba puikām. Vienīgā tradīcija ko vēlos paturēt. Viņiem prieks un pašai prieks.

Trešdien lidoju prom un manī vairs nav nekādas sajūtas par šo visu. Es vienkārši gribu prom. Jebkur. Jo es negribu dīlot ar savu ikdienu un dzīvi it nemaz.