|
juulijs 4., 2020
 | 10:14
4. jūlijs. es atceros, kur es biju 4. jūlijā pirms gada.
kur ir mani amerikāņu draugi?
|
detsembris 26., 2019
| 17:35
ziemīši apmēram arī tā, kā varēja paredzēt. šoreiz par laimi uz galda nebija vietas, lai uzliktu kaut pusi no visām lielo ēdienu bļodām. un dāvanu arī nekādu. personīgi man. kas ir ļoti forši. visādi citādi maziņš haoss, mazas cieņas nesaturēšanas (it īpaši tad, ja tiek atvesta ome, kas šoreiz tika izdarīts) un nozagti trauki no viena mājas gala uz otru. dzīvojamajā galā skaļas, stulbas filmas vai veci mikrofona viģiki as always.
un kā allaž, aizmirsu ac adapteri vecajam pleisim, un aizmirsu savākt savu jaku ar foršajiem cimdiem. oh wait, cimdi. haha. (not related to ziemīši)
nuuujā. mans ēdiens kādam arī garšoja. un rēcīgi, ka sīkie ēda tikai cīsiņus. tāds "wtf, ok, your loss".
drusku uzlabojās attiecības ar namatēvu, varbūt. un onkulis ir aizgājis pilnīgā kosmosā. viens no viņa pantiņiem-pret-dāvanu bija tāda pasaka, ka reiz zeme bija kantaina, un uz zemes dzīvoja zebras, kuras palēnām sāka ēst nost zemeslodes stūrus, un zemeslode palika apaļa.
ā, pareizi. svētku vakara otrajā daļā izdzēru trešdienas vīna pudeli ar kolēģa ābolu sulu. kura garšo tā gaisīgāk, nekā tantes spiestā. mazliet sidriskāk. bet ar biezumiem. un varbūt tas, vai varbūt kas cits, bet drusku aizgāja ciet, un kā tāds losis centos pavirzīt uz priekšu visu to dāvanu kustību, kur četri sīkie savā starpā vispār nekomunicē par to, kurš izvēlēsies nākamo maisiņu.
vai arī izvērsu to domu, kas notiek, pasakot "kas pirmais brauc, tas pirmais maļ". "kas pirmais maļ, tas pirmais cep" - "kas pirmais cep, tas pirmais apēd" - "kurš pirmais apēd, tas pirmais dzer" - "kurš pirmais dzer, tas pirmais parubās" - "kurš pirmais parubās, tas pirmais pamostās" - "kurš pirmais pamostās, tas pirmais visu pārējo". kaut kā.
|
detsembris 15., 2019
| 17:39
tātad, hmm.
vakar no rīta braucot uz laukiem, piestāju nofočēt dažas dīvainas lietas tukuma pusē. un varbūt kādreiz vajadzētu tam veltīt vairāk laikā, nekā pusstundu pa ceļam.
uzvilku dikti salstošas bikses, kurām pat uzvelkot garās apakšiņas, ir faking auksti. karstvīna svētki diezgan huiņa. aizgāju uz mašīnu sildīties un mesendžerī rakstīties ar sapņu meiteni. "šis jau ir vairāk pacilājošs nobeigums". vismaz ir skaidrība. vispārēji drusku skumjāk, bet tas ir labāk. ka tas ir zināms.
un ieejot bodē pēc nosalšanas svētkos un pirms braukšanas atpakaļ, man pateica tekstu, ka vajag uzvārīt zupu no garnelēm. sanāca kaut kāds pusdraņķis. kokospiens ar laimu laikam glābj to, kas tur nebija. un beigās tika ielikts par daudz (nūdeles).
un šodien dzīvojamajā istabā tikai skanēja televizors. varbūt izlasīju divus rl rakstus, un iedigitalizēju vissāpīgāko nedēļu no vissāpīgākā tripa dienasgrāmatas. pirmo (šī ir otrā) tripa dienasgrāmatu es labprātīgi papisu, un nākamo aiz šīs ne tik labprātīgi. jārokas un jāizburtojas cauri. dažas dīvainas idejas. bet ar laiku tur paliks garlaicīgāk. šobrīd vienīgais, kas mani tur toreiz turēja pie zemes, bija mugursomas saturs. pagaidām. redzēs, kā šo daļu es būšu pierakstījis. jo man galvā ir savs skaidrojums par lietām, kādēļ viņas noskaidrojās. bet tur rakstīto es otrreiz neesmu lasījis. diez vai arī gribētu trešo reizi. sāp. daudz kas sāp. dažas lietas, kā vissīkāko ciematu nosaukumus vai reģionālo ceļu numurus biju aizmirsis. tās sajūtas no vakariem, kad drudžaini tiek meklēta guļvieta, vai no rītiem, austot saulei, gan nē. biju gan aizmirsis pr rīta dzelzceļa tauri. kas, liekas, skanēja it visur. nujā, es jau biju uz tranzīta takas. mazs kustonis. ar savu neaizmirsto domu, kas mani dzina. tā ir pie manis, un es to (tagad) esmu izstāstījis tiem, kam kaut ko var stāstīt, bet tāpat. un tas galīgi nav publiskojams. pat fragmenti. neticams (izdomājums, vai netīrā realitāte), sauss un reizēm pārāk introspektīvs vai sevi šaustošs un iztērēto naudu skaitošs.
tagad te visi brauc prom. nesinu, atkal pieēdīšos vai ko pierakstīšu, vai braukšu mājās un tur neko. rīt ofiss, un pēc tam līdz 25.12 (iesk.) būs tikai viena darbadiena.
|
maijs 4., 2019
| 11:24
kad ir jā-atzīmē baltā galdauta svētki, šodien vai pidien?
|
augustus 19., 2018
| 02:39
lai pamanītu kaut kādu daļu "rīgas svētku", ir jāatduras tieši līdz pilsētas centram. sasodīts, pļavnieki nav rīga?
noskatījos arī laikam kādas trīs krastu mača spēles. kas lika domāt par divām lietām. ka sen nav spēlēta bumba un ka vēl senāk nav spēlēts 5vs5. strūklakas gan foršas.
|
|
|
|