|
janvaars 28., 2020
 | 14:24
ir baigā doma uztaisīt labu mākslas filmu, kas ir uzņemta manā dzīvoklī, un pēc tam pārdot dzīvokli par summu, kas ir lielāka par tā tirgus vērtību, jo tur, lūk, ir tikusi uzņemta šī te labā mākslas filma.
problēma tā, ka man nav sava dzīvokļa, kur to filmēt, un nav arī baigi daudz tādu labu mākslas filmu, kur nu vēl uzņemt tādu. ai, pohuj.
ofisā kaut kad drīz (like, mazāk par divām stundām) sāksies ģenerāltīrīšana, un tas vacapa čats joprojām ir pilnīga miskaste. besī. nu, ne aktīvi besī.
bet tā ir problēma. ka cilvēki dzīvē uzvedas apmēram, gandrīz normāli, bet tikuši pie klaviatūras (laikam jau telefona..), uzvedas kā cilvēki, kuri, braucot pie stūres, ēd ar mērcēm pārlietu staķika hotdogu, un divas trešdaļas apēduši, atver logu un to mitro hotdogu iemet kādai ielas malā noparkotai mašīnai. stulba analoģija. cik grūti ir uzinstalēt latviešu, nevis poļu diakritiskās zīmes, un par kaut ko noziņot dienu iepriekš? tas viss jau tika norunāts pirms nedēļas, un vēl šodien ir tāds "ai, nu es nezinu, tūlīt izdomāšu, cikos jums visiem nākt". kāpēc es šito rakstu. ai, pohuj. un tas ir tikai par formu, ne saturu. par kuru nemaz negribas izteikties, bet nu okei, lai jau..
|
janvaars 25., 2020
| 23:29
tas bija ātrs būtaps. osx 10.6.6. ho ho ho. nuostaļģija. pele kaut kā drusku dīvaini kustās (jo laikam nav uzinstalēts logitecha peles driveris). un nevar ieiet app storē, jo 2011.-ajā two-step verifikācija laikam bija tikai slepenā izstrādes procesā.
kas vēl. šodien ofisā divreiz ļoti nopietni gribējās parubīties. pirmoreiz, kad atnāca boss, un teica, ka šodien veramies vaļā divas stundas vēlāk (kas, okei, to be fair, bija ierakstīts vakar pēcpusdienā pārizveidotajā darba čatā, bet tik nemanāmi, cik vien nemanāmi var), un tad, kad, protams, pēc divu stundu nobīdes viss bija izdarīts un darīt vairs nav ko. vispār apskaužu/apbrīnoju/nesaprotu to efektivitāti, kādu ir sakačājuši merdžojamā kompānija. kaut ko tādu ir jāmāk uztaisīt, srsly.
šonakt atkal zvaigzenes, bet arī sola -3. lai gan, kā meteo.lv tagad vēsta, ne jau rīgā. rīgā +1. moš jāaiziet atpakaļ uz ofisu, jāsavāc aizmirstais, jāsatuntelējas un kaut kur ārā jāpasēž. vai arī nē. erh. es baigi ceru, ka 1a mani atkal nepiepisīs. tā tik vēl trūktu. ļoti gaidu, kad tas murgs beigsies, lai var tikt atpakaļ vismaz pie failiem, par aplikācijām kaut kad ar laiku. un tikt vaļā no tām domām vai domu blokatora, ka viss ir tādā dirsā, ka neko nevar izdarīt, visas bankas ir ciet. uh oh. flešbeks. bija vēl kaut kāds flešbeks no tās reizes. bet par ko.
pēdējās divas vai trīs dienas izdomāju kaut kādu jaunu pieeju kā pasniegt desertus. es nezinu, man jau liekas smuki. tikai baigi vienveidīgs stiliņš. un cik vienkārši ir darīt lietas, ja ir atbilstoši palīdzīgi instrumenti. tā gan ir pavecs šefa izteikums. bet pohuj. ā, šodien uz 5min atnāca vecais šefs. itkā pa jokam pateicu "es ieraudzīju viņu un sapratu, cik ļoti man viņš besī". kas protams, bija pa jokam. bet bāc. varbūt mazliet arī pa īstam. es nezinu.
|
janvaars 14., 2020
| 13:19
vai nu kāds caur manu kompi maino bitkoinus, vai arī viņš ir pilnīgā šoka stāvoklī, ka vienubrīd bija palikuši brīvi 10gb. un nekustās. hm. bļa, bet besī.
katru brīvo rītu notiek kaut kāda huiņa, par kuru vakarā domāju izdarīt, bet no rīta saprotu, ka aizmirstu. reāli besī.
|
| 10:10
kādā faking veidā telefons un "alert" poga "stundu pirms" vienkārši nestrādā. nafig.
|
janvaars 11., 2020
| 14:22
bļe, nu ne jau šitādu dienu dēļ es izvēlējos dzīvot.
brīvs, jo domāju, ka ir laut kāds pārcelts teātris, bet nav. tad paliek jau kuro rītu pārcelts frīlenss, un nespēja nesāpīgi piecelties.
|
|
|
|