|
juunijs 12., 2020
 | 21:40
kkādi reversie musoni - visu dienu nomācies, un uz saulrietu noskaidrojas.
šorīt 6am piezvanīja onkulis, braucot prom. pārtraucot otru labāko sapni - labākais bija kaut kādā aprīļa sākumā. galvenais piedalošais tēls tas pats. sapņos atkal esmu samīlējies vairāk, nekā dzīvē. divas reizes onkulim prasīju, vai viņš atrada uz viņa mašīnas nolikto mērlenti, bet abas reizes viņš teica, ka mani nedzirdot. nācās vien lekt ārā no gultas. mjā. visu dienu sandalēs iet pa ūdeni laikam tomēr nav okei. besī. katru dienu tieku pie jaunām skrambām.
|
janvaars 25., 2020
| 23:29
tas bija ātrs būtaps. osx 10.6.6. ho ho ho. nuostaļģija. pele kaut kā drusku dīvaini kustās (jo laikam nav uzinstalēts logitecha peles driveris). un nevar ieiet app storē, jo 2011.-ajā two-step verifikācija laikam bija tikai slepenā izstrādes procesā.
kas vēl. šodien ofisā divreiz ļoti nopietni gribējās parubīties. pirmoreiz, kad atnāca boss, un teica, ka šodien veramies vaļā divas stundas vēlāk (kas, okei, to be fair, bija ierakstīts vakar pēcpusdienā pārizveidotajā darba čatā, bet tik nemanāmi, cik vien nemanāmi var), un tad, kad, protams, pēc divu stundu nobīdes viss bija izdarīts un darīt vairs nav ko. vispār apskaužu/apbrīnoju/nesaprotu to efektivitāti, kādu ir sakačājuši merdžojamā kompānija. kaut ko tādu ir jāmāk uztaisīt, srsly.
šonakt atkal zvaigzenes, bet arī sola -3. lai gan, kā meteo.lv tagad vēsta, ne jau rīgā. rīgā +1. moš jāaiziet atpakaļ uz ofisu, jāsavāc aizmirstais, jāsatuntelējas un kaut kur ārā jāpasēž. vai arī nē. erh. es baigi ceru, ka 1a mani atkal nepiepisīs. tā tik vēl trūktu. ļoti gaidu, kad tas murgs beigsies, lai var tikt atpakaļ vismaz pie failiem, par aplikācijām kaut kad ar laiku. un tikt vaļā no tām domām vai domu blokatora, ka viss ir tādā dirsā, ka neko nevar izdarīt, visas bankas ir ciet. uh oh. flešbeks. bija vēl kaut kāds flešbeks no tās reizes. bet par ko.
pēdējās divas vai trīs dienas izdomāju kaut kādu jaunu pieeju kā pasniegt desertus. es nezinu, man jau liekas smuki. tikai baigi vienveidīgs stiliņš. un cik vienkārši ir darīt lietas, ja ir atbilstoši palīdzīgi instrumenti. tā gan ir pavecs šefa izteikums. bet pohuj. ā, šodien uz 5min atnāca vecais šefs. itkā pa jokam pateicu "es ieraudzīju viņu un sapratu, cik ļoti man viņš besī". kas protams, bija pa jokam. bet bāc. varbūt mazliet arī pa īstam. es nezinu.
|
janvaars 22., 2020
| 23:05
šovakar smukas debesis. un akcija "divas dienas bez kompja".
un BEIDZOT tā telpa starp abām dzīvokļa durvīm ož pēc kā tāda, ko esmu gatavojis pēdējo divu dienu laikā. pončikiem. kinda.
|
detsembris 21., 2019
| 08:08
šonakt un pat vēl tagad ir tādas galīgi saķēpātas, krāsainas debesis. mākoņi, laikam. un nupat paprasīju garāmgājējam "vai jūs neesat rakstnieks?". atbildēja ar "jā, esmu." bet nevarēju izdomāt neko smieklīgu, kur nu vēl tad, ja nupat izkāpu no gultas, nesakārtoju matus, un izdzēru divus malkus no ledusskapī atstātās krūzes ar laimūdeni un tā.
ā, viņš tepat ap stūri dzīvo. kas kaut ko izskaidro.
|
|
|
|