|
janvaars 31., 2020
 | 22:27
aizgāju no taba, kurā biju meklējis 'frutigerfont", jo viņš ir tas, kurš ir sazīmējis Avenir. kas ir fonts, kas jau tā patika, bet izprintējot, iemīlējos.
redzēju talantīgo misteru ripliju dailē. pierakstīju veselu blociņa lapu, ne lappusi.
aizgāju uz ofisu, tik daudz (relatīvi tam, cik īsu brīdi nebiju aizņemts un ka uzreiz aizgāju, līdz ko bija iespēja) publiski pazīstamu cilvēku, kuriem piepisties, ko neizdarīju. un trīc rokas.
un aizgāju pie p., kur kārtējoreiz piepisos no diviem 0.3 aliņiem!!! (ok, vienam 11.1%, pa čakeni braucot, izdomāju, ka tas patiesībā ir slepkavības mēģinājums), un cik ļoti patīkami ir runāt pr kultūriskām vai mākslinieciskām lietām ar cilvēku, kurš tur ir mazliet iekšā, un saprot latviski tulkotās angļu memes un darbojas pēc līdzīgi saprotama mehānisma kā es. bāc. jā. kas, no vienas puses, veido divus secinājumus. ka a), visu laiku ejot pie p., var ātri tikt pie alkohola atkarības, un b) ka tas ļoti labi atbild uz jautājumu vai aizdomāšanos, ko nozīmē e. ka tas ir ļoti daudz un miers sirsniņai un blablabla, vienīgi žēl, ka ir limits izsmelšanai, un diezgan mazs. un ir tik daudz cilvēku, ar kuriem.. es pat nevaru pateikt tàdus apvainojošus vārdus. nu, runājot nav vispār nekādas dzirksteles. var jau uztaisīt - nolokot kādu stūri vai izliekoties , bet te ir gandrīz tīri un patiesi. pa taisno no galvas uz izrunu vai smiekliem, vai garu "āāāā!". labi, atkal aizrunājos. kas arī ir riskanti. jo man patīk, ka cilvēki runā, bet par to, kas interesē mani. gandrīz vai. labi, viss.
un jā, centos janvārī baigi neklausīties melody's echo chamber. paklausījos, ejot no teātra pakaļ atdzenajamai mašīnai. tā vaiboju, ejot cauri esplanādei. sasodīts. tas debijas albums var savākt no manis ļoti daudz ko, paldies.
|
marts 26., 2016
| 18:31
šis varētu būt lieliskākais pagaidām saņemtais e-pasta nobeigums
"Priecīgas Lieldienas, apēst čupu olu, izšūpoties un jautri pavadīt laiku.
Ingmārs"
|
|
|
|