|
marts 8., 2020
 | 20:11
šodienas ofisa vētra ir... pārciesta. par pašu procesu neizteikšos.
aiz maza naida aizvietoju telpu pieskatītāju uz pēdējām divām stundām, un tad pusstundu paliku tukšā ofisā. tikai es, maza kārtība, mgmt "little dark age" albums uz tumbām, un jā.
izdzinu veļuku no ofisa, jo beidzot jākustās, ieskanās "me and michael", un hmm, varbūt manu velosipēdu var nosaukt par maiklu. iepriekšējais tika nokristīts par džamkalu. es joprojām nezinu, vai tas ir īsts vārds.
vēl es konstatēju, kas ir problēma. ofisojot es neizjūtu mīlestību pret darāmo, es vienkārši ielienu iekšā savā galvā un izjūtu mīlestību, vai afekšenu, pret citām lietām. (jau kopš paša sākuma, patiesībā) un skaļi, vai klusi, vēlos, lai tās lietas būtu tuvāk. kā šīsnakts sapnis. vai šīrīta. es apzinājos, ka tas ir sapnis, karoče, šīrīta sapnis, no 6:25 līdz 7:18.
un es dikti brīnos, ka šajā dzīvoklī nekad neesmu izsitis korķus, un te nav nekādu dzīvnieku. tikai zirnekļi (salīdzinot ar portugāli, ļoti maz, protams), vasarā uz divām nedēļām ap kādu palidzes augu bija mušas, un jā.
un ir atlaists kolēģis, ar kuru pirms kādām divām dienām mazliet sadraudzējos. jo departamenta vadītājai liekas, ka viņš kaut ko lieto. un mans šefs, šorīt pirms astoņiem ejot uz darbu, esot redzējis viņu iznākam no fēniksa. dīvaini.
|
nuavembris 5., 2019
| 18:00
atradu faking polaroīdu, ko biju nolicis tādā vietā, ka nebija man rādījies acīs veselus divus mēnešus. kādā veidā.
un joprojām mazliet sāp sirds rajonā par to huiņu. kas nozīmē roltonu diētu (meanwhile, šodien pirms darba apēdu trīs siermaizes un 80g konditorejas šokolādes) uz tādu diezgan labu laiku, un aizmiršanu par jebkādu wish-lista saīsināšanu. ughhh. laiks pārdomām. vai domāšanas akcentēšanu.
|
apriils 1., 2019
| 18:49 - kaut kāda piezīme no 6. marta pievakares
ir lietas, kas vienkārši patīk, bez izskaidrojuma un tā tālāk. dabiskas, patīkamas llietas.
|
juunijs 14., 2016
| 22:49
protams mazliet interesanti cik dziļi domās vai dziesmās var ielīst, lai pēc iespējas ilgāku laiku neskatītos uz ceļa stabiņiem kas ziņo par nobrauktajiem kilometriem.
kaut kas līdzīgs ar iekšējiem virpuļiem cenšoties aizmigt bet tas vairs nav interesanti jo kaut kad atklāju ka domājot par lielu melnumu var aizmigt diezgan ātri, tikai jākoncentrējas(autobusā nederēs). te vēl plašs loks atklājumiem, jo gadās vienkārši pacelt acis, trāpot skaitlim un tad ir čau
|
|
|
|