|
apriils 14., 2020
 | 18:09
ko šodien esmu darījis, hmm, izgāju cauri pierakstu lapām un par kādiem 80% ir skaidrs, kā visam būtu jāizskatās. nu tā, ka čista, ne tā kā pirms pusotra gada kaut ko nūdelējot. karoče, iesaiņojums. tā jau man patīk iesaiņojuma dizains. bet nujā, jau tagad ir tāds, ka vairāk šodien neko neizdarīšu. un auksti. labi, te vēl uz galda pēdējās lapas.
pierakstīšu, ka tajā indiešu dzimpenē iedevu vienam čalim kaut ko tur iezīmēt. nu, viņš bija tādā starā par vienu mūsu kolēģi, atzinās mīlestībā. pa trim lapām. es, protams, tai kolēģei arī varētu atklāt kaut ko līdzīgu, bet 1) kaut kad nesen tomēr pārdomāju, un 2) es diez vai varētu pārspēt šo indiešu censoni centībā. un tagad, protams, atklāju, ka viņš ir uzšņāpis pa virsu vienai manai glezniņai. karoče, lohs tāds.
ā, un piebeidzu aprīļa rīgas laiku - nē, to vienu eseju par viduvējīguma neparastīgumu tomēr atmetu. un arī tā pīnas baušas intervija bija diezgan garām (galīgi nepiš dejas un okei), bet tur bija viens, varbūt vislabākais citāts. kas ir atzīstami. un tad es pārvietoju laundžkrēslu pie palodzes, kaut kā, nezinu kā, apgāzu lejkannu, un samērcēju to žurnālu. tad liku uz pannas žūt. varbūt tā tomēr nevajadzēja.
un ir pazudis tējas sietiņš.
edit: es arī nesaprotu, kā cilvēki var uztaisīt pleilisti ar 30 dziesmām. it īpaši ar "mīļākajām" vai whatever kādām dziesmām, kurām nav nekā baigi kopīga. labi, man izdevās saspiest warpaint klausāmās dziesmas bez jebkādiem zudumiem 80 minūšu limitā. bet nu labi, warpainta diskogrāfijā ir tikai 183 minūtes.
|
|
|
|
