|
detsembris 26., 2019
 | 17:35
ziemīši apmēram arī tā, kā varēja paredzēt. šoreiz par laimi uz galda nebija vietas, lai uzliktu kaut pusi no visām lielo ēdienu bļodām. un dāvanu arī nekādu. personīgi man. kas ir ļoti forši. visādi citādi maziņš haoss, mazas cieņas nesaturēšanas (it īpaši tad, ja tiek atvesta ome, kas šoreiz tika izdarīts) un nozagti trauki no viena mājas gala uz otru. dzīvojamajā galā skaļas, stulbas filmas vai veci mikrofona viģiki as always.
un kā allaž, aizmirsu ac adapteri vecajam pleisim, un aizmirsu savākt savu jaku ar foršajiem cimdiem. oh wait, cimdi. haha. (not related to ziemīši)
nuuujā. mans ēdiens kādam arī garšoja. un rēcīgi, ka sīkie ēda tikai cīsiņus. tāds "wtf, ok, your loss".
drusku uzlabojās attiecības ar namatēvu, varbūt. un onkulis ir aizgājis pilnīgā kosmosā. viens no viņa pantiņiem-pret-dāvanu bija tāda pasaka, ka reiz zeme bija kantaina, un uz zemes dzīvoja zebras, kuras palēnām sāka ēst nost zemeslodes stūrus, un zemeslode palika apaļa.
ā, pareizi. svētku vakara otrajā daļā izdzēru trešdienas vīna pudeli ar kolēģa ābolu sulu. kura garšo tā gaisīgāk, nekā tantes spiestā. mazliet sidriskāk. bet ar biezumiem. un varbūt tas, vai varbūt kas cits, bet drusku aizgāja ciet, un kā tāds losis centos pavirzīt uz priekšu visu to dāvanu kustību, kur četri sīkie savā starpā vispār nekomunicē par to, kurš izvēlēsies nākamo maisiņu.
vai arī izvērsu to domu, kas notiek, pasakot "kas pirmais brauc, tas pirmais maļ". "kas pirmais maļ, tas pirmais cep" - "kas pirmais cep, tas pirmais apēd" - "kurš pirmais apēd, tas pirmais dzer" - "kurš pirmais dzer, tas pirmais parubās" - "kurš pirmais parubās, tas pirmais pamostās" - "kurš pirmais pamostās, tas pirmais visu pārējo". kaut kā.
|
|
|
|
