Nu jā, katrai saulauztai lovei vismaz divas, trīs :D pa pastu arī esmu sūtījusi vairākas. Toreiz apzinājos, cik lame tas ir, bet tomēr nenožēloju. Jo tas ir tā - būt atvērtam un godīgam pat tad, kad viss sabrucis.

Cilvēku ir daudz. Es nezinu, es izdomāju, kādu vīrīeti man vajag, un tieši tādu arī pēc pāris mēnešiem satiku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmmmmmmz. pastam vismaz pluss, ka nevari atcerēties, kas tieši tur bija uzrakstīts, un prasīt vēstuli atpakaļ arī ir tā pastulbi

par izdomāšanu, tā ir pēc katra cikla beigām, vai tikai par pēdējo? tā jau forši, vispābā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, man patīk, ka pastu sūtīt ir tā dramatiski :D

nē, izdomāšanu pielietoju tikai pēdējā, un dabūju visu, ko vien varu vēlēties. Bet tas jau, protams, ir arī vienkārši par kkādu standartu uzstādīšanu.

(Reply to this) (Parent)