|
marts 1., 2020
 | 14:00
masļenica. vakar pirmoreiz dzirdēju par tādu. brr. mājās ieslēdzas dēmoni. nu, tad, kad es esmu mājās. dēmoni. vai ne dēmoni. kaut kāds draņķis.
|
| 22:31
pārēdos, parubījos zem virtuves lampas. un pasapņoju. interesants, bet ne pārāk foršs sapnis.
galīgi ne forša diena. man paliek bail, ka esmu izkāpis ārā no viena dežā vū vagona un iekāpis citā. vai, drīzāk, nejauši no vilciena izgrūsts uz perona, un tādā aklā ticībā - vai arī pārliecībā, vai veselajā saprātā domājot, ka nākamais vilciens, kurš nāk, ir tas pats dežā vū, un kāpu atpakaļ. un ņihuja. kaut kāda inde.
baigi grūti vispār atrast, kurā brīdī pārslēdzos no šitiem režīmiem. šodien knapi atradu, kad īsti sāku strādāt ofisā. precīzāk, kad "jāatzīmē" gada jubileja. un izskatās, ka pašam nezinot, esmu iezīmējis sev brīvdienu. cik ironiski. atzīmēt tāpat, kā atzīmēju savu iepriekšējo dzimšanas dienu. ofisā, vienkārši un klusi strādājot. pēc maiņas kādu pusstundu sarunājoties ar ķīnieti un viņa varbūt draudzeni. un tāds "roncij, tikai necel nevienam augšā šito tematu". ha. jā.
no vienas puses, šonedēļ un pagājušonedēļ esmu izdarījis divas jēdzīgas lietas. abas saistītas ar to vienu sfēru. lai gan nē. tikai sarunājis. tomēr, tas man liekas ir jēdzīgāk, nekā "kaut ko sarunāt" ar veciem onkuļiem zem promiles vismaz. atcerējos vēl vienu lietu - trīs, vispār. saistītu ar citu sfēru. un tad ceturtā, ka es aizbraucu uz to sniegu un mazliet atslēdzos.
analogāk.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |