|
janvaars 17., 2020
 | 10:27
šis bija tāds (!) vēsas vasaras rīts. laikam jau tāds pats kā vēl kādi desmit bezmākoņaini, sausi rīti šajā ziemā, kuros es neesmu bijis ārā.
uzmodināja gāzes skaitītājs, beidzot mazliet atceros sapni, un nākas mazzzzlirt nožēlot, ka izkrāvu visu virtuves plauktu no stafa, jo čalim plauktu nevajadzēja lauzt vaļā no sienas. ak.
ā, vakar kur papisu veloslēga atslēgu. luckily, ka mēģinot pieslēgt, nevis atslēgt.
|
| 22:33 - barcrawling
eh, kas tikko notika. dodos mājās no frīlensa, pie aleponijas pamanu vienu no diviem priekšniekiem. ar sievieti, kas laikam īsti nav viņa kundze. ļoti dīvainā un īsā veidā sarunājam doties pie manis. viņi divatā uzlec uz viena fikša, un aiztraucas pa lāčplēša ielu. a vajadzēja pa avotu. noķeru viņus, apstādinamies īsi pirms brooklyn bar. priekšnieks no FS Metta mugursomas izvelk JP Chenet un Enjoy. okei.
esot plāns braukt uz kādu balli "entresolā". vai es zinu, kur tāds ir? jā, jā, tepat, pāris kvartālu pa čaka ielu. braucam. uz dzirnavu un čaka stūra viņi nokrīt. pašā krustojuma vidū. laimīgā kārtā, nupat beidzās sarkanais dzirnavu ielai, tāpēc tagad zaļais ir visiem gājējiem, un bez nekādām dziļām sekām viss turpinās. kauna kvartālu līdz elizabetei nobraucam pa trotuāru, un tad viņi no riteņa atkal nokrīt, teju iekšā elektrības skapī blakum tam 777/džentlmeņu klubam/whatever.
ielaužamies entresolā, ar manas frīlensa kompānijas atribūtiem. uz "havas" balli. jā, lūdzu, uz pagrabu. pagrabā kaut kādas erudīcijas spēles sēžot pie galdiņiem pa 5-7 cilvēkiem, un neviens nepievērš uzmanību priekšniekam, kuri ar vakara līdzgaitnieci divreiz iekrīt pakarināto jaku strīpā un ārkārtīgi skaļi apkampjas ar kādiem diviem cilvēkiem. dodamies ārā. klubkrēslā pie makbuka priekšnieks pamana kādu sievieti, ar kuru piecas minūtes viegli lakstojas un veic tikpat kā "pulp fiction" deju, tikai bez mūzikas. skatamies ar viņa francūziski apģērbušos kompanjoni un smejamies. viņi tā vijīgi kustās ap to "entresol" logo. jā, bet laužņa ta pagrabā nebija.
pārejam pāri ielai, un noparkoto mašīnu aizsegā meklējam, vai starp trotuāra pīpētājiem nav laužņa. nu nav. tieši pēc minūtes no kaut kādas puses pienāk lauznis. viņš tur nevienā brīdī nav bijis. viņi trijatā - arī ar lauzni atnākušais ziemels - sadala kādas 20 bučas sejas rajonā. pie vienas tieku arī es, no sirmi sarainā priekšnieka. "es tevi mīlu". priekšnieks ar ziemeli tomēr nokaunās pamīzt pie tām berga bazāra kolonnām, vai kādiem no vārtiņiem, un uz 10 minūtēm ielien entresolā. lauznis ar mademozeli apmainās ar jaunā gada stāstiem, jo šogad viņi redzās pirmo reizi. priekšnieks pēc tām 10 minūtēm laikam ārā nenāks. pierunāju viņu iznākt ārā, atslēdzu mūsu abu pieslēgtos riteņus, un dodos mājās.
tā bija tikai stunda. wow. itkā varēju viņam piesieties un doties uz visādām 40gadnieku ballēm, bet hmm. nujā, tā lieta, ka viņš īsti vairs nav priekšnieks - katru piektdienu abiem priekšniekiem ir priekšnesumi ofisā, un viņš tā vietā reku dzerstās. ka nav tā baigi forši, saistīties ar viņu. un rīt ir jābūt vietās. eh. bet rēcīgi. tāds cilvēks-dinamo vai sociālais tīkls. antresolā viņu aiz rokas nudien rāva kādi pieci cilvēki. he.
|
|
|
|