|
marts 8., 2014
 | 22:37
Vakardiena(nu, piektdiena) sabija diezgan manuāla diena, kuru iesākām ar uzzolēšanu teju tādā pašā kompānijā, kādā trešdien nabaklabā iešāvām pa aliņam, aprunājām veco laiku draugus - ko mēs ar viņiem darījām kādreiz un ko viņi bez mums dara tagad un to, kas viņiem *mūsuprāt* notiek galvā. paralēli pie sevis domājot, ko viņi stāstītu par mani. Nabaklabs pie reizes palicis pliekanāks, jo tur palikusi ir tikai vecā dj skatuve un bāra lete.
Atgriežoties pie rīta - bija labi, teivāne fonā runāja par maskām un cik kārtās jāmērcē papīrs līmes šķīdumā, lai pie maskas tiktu, līdz teivāne atklejoja pie mums un atņēma galveno rīku - šorīt pirktas krievu kārtis par 55 centiem, kā arī tām pievienoto 2001. gada kalendāru. pievērsos zīmēšanai.
Šī arī bija kārtējā diena, kad nebija mazāblondā, un valteram nācās tusēt ar mani, vai trāpīgāk izsakoties, ar manu telefonu. Jo ar tiem samainījāmies. Vienīgā fīča no viņa svaigi pārinstalēta htc - radio - bija nelietojama, jo 93.1 ir pārsaucies par pieci.lv un nav uztverams.
Vēlāk ar lekciju matemātikas laikā uzstājās vīriešu dzimtes fragments no dānijas augstākās izglītības sistēmas, kurš aicināja tajā iesaistīties bez maksas. īsti tā arī nesapratu, vai viņš reklamē konkrētu augstskolu, izglītības novirzienu(dīvaina veida akadēmija, saucas AP un top level vai kā tā), vai vienkārši braucietuzdānijumācītiesparvelti, kā to darījuši jau atsevišķi subjekti no lv, piemēram olafs. dānijā esot daudz visādu foršu programmu, kuras ilgst 1,5+2 vai vienkārši 3,5 gadus. daudz visādu foršu programmu, tev būs draugi no kenijas, un mēs tevi mīlēsim, jo rīga tomēr ir tikai stundas attālumā, un pēc tam varēsi studēt vai strādāt, kur viens acis rāda. bet vienalga. viss skaisti, tikko pats apčekoju mājaslapu un nesaprotu tikpat, cik no ņūmeksikas štata universitātes mājaslapas.
pusdienās ar valteru nezinājām kur iet, tādēļ pie ieejas vecrīgā blakus pulvertornim atradām kartupeļu frī bodi, un par 3,30 eiro paņēmām kartupeļus mājas gaumē, kuriem klāt nāca 0.5 dzēriens un kāda no daudzajām mērcēm. ar lielām tūtām rokās izrādīju viņam vecrīgas ziemeļu daļu, atsaldējām pirkstus un bija okei. garšīgi. nākamreiz gan ēdīsim jāņa sētā.
ar to arī stāstu varētu beigt, jo aizbraucu mājās, ļoti patīkami gulēju, aizbraucu uz nenotikušo treniņu, tādēļ apciemoju valteru salaspilī un trīs stundas tur staigājām, kad beidzot atnāca pēdējais vilciens un ar lielāko prieku devos mājās un aizdevu grāmatu ar stulbām lietuviešu humoreskām vītautes žilinskaites izpildījumā.
|
|
|
|
