Man šonakt bija baismīgs sapnis.
Mana vecmāmiņa bija uz nāves gultas, un man būtībā nebija iespēju no viņas atvadīties, pateikt, cik ļoti viņu mīlu, cik viņa man ir svarīga.
Sapnis sajūtu ziņā bija nu patiešām pārāk reālistisks.
Atceros teicienu, ka bieži vien cilvēki patieso citu cilvēku vērtību sāk izjust tikai tad, kad tie jau ir aizgājuši. Šis sapnis man pilnīgi noteikti deva ieskatu manas potenciālās nākotnes izjūtās.